Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

E-Veselības antirekords – pusotras diennakts dīkstāve

Tiekas Baltijas valstu robežsardzes iestāžu vadītāji

Stiprina Baltijas valstu sadarbību cīņā pret robežpārkāpējiem un kontrabandistiem

Trešdien Latgalē beidzās Baltijas valstu robežapsardzības iestāžu vadītāju divu dienu tikšanās. Tās laikā pētīta situācija uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārējām robežām, kā arī pārrunāti jautājumi par robežas labiekārtošanu. Īpaša uzmanība pievērsta turpmākajai sadarbībai cīņā pret nelikumīgu robežas šķērsošanu un kontrabandas preču ievešanu.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežapsardzības iestāžu vadītāji uz Opoļu robežapsardzības nodaļu Ludzas novadā ieradās ar helikopteru. Divu dienu garās vizītes mērķis ir ikgadējā Baltijas valstu prezidentūras, kuru pērnajā gadā bija uzņēmusies Latvija, noslēguma sanāksme. Tās laikā gan  pārrunāti pērn īstenotie uzdevumi, gan apstiprināts sadarbības plāns 2020. gadam.

"Tika realizēti kopīgi 12 pasākumi. Pamatā, protams, tas ir saistīts gan ar pieredzes apmaiņu, savstarpēju zināšanu nodošanu, lai mazinātu iekšējos draudus uz iekšējām robežām, lai stiprinātu sadarbību arī robežapsardzībā. Kopīgi bloķējam robežas, kad ir kāds pārkāpējs pārnācis, regulāri ir informācijas apmaiņa. Ir ļoti laba sadarbība kriminālizmeklēšanas jomā," stāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts.

Ikgadējā Baltijas valstu robežapsardzības dienestu vadītāju sanāksme ir būtiska tieši reģionālā līmenī. Situācija rāda, ka problēmas uz  Lietuvas, Igaunijas un Latvijas valstu robežām ir ļoti līdzīgas, tādēļ arī risinājumi jāmeklē kopīgiem spēkiem.

"Tendences mums visur ir vienādas, atšķirība ir tikai skaitļos, bet jāņem vērā, ka Lietuvas robeža ir garāka, ja runājam par iekšējo Eiropas Savienības robežu," norādīja Lietuvas Iekšlietu ministrijas Robežsardzes dienesta komandieris ģenerālis Rustams Ļubajevs.

"Pirms trim gadiem intensīvi notika vjetnamiešu aizturēšanas operācijas, bet šobrīd ir mierīgi, un situācija ir tāda pati kā Latvijā," stāstīja Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektors Elmars Vahers.

"Mēs redzam, ka pārkāpēji – viņi mēģina testēt vienu valsti, viņiem tur sāk neizdoties, un tad viņi dodas uz citu valsti. Un arī ļoti svarīgi – mēs saņemam informāciju par Tadžikistānas pilsoņiem, kuri bez vīzām mēģina ieceļot pašreiz Lietuvā. Attiecīgi ir gaidāms, ka viņiem būs nesekmīgi ieceļot Lietuvā, tad viņi mēģinās Latvijā," norādīja Pujāts.

Pēc Latvijas-Krievijas robežas apmeklējuma Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektors Elmars Vahers atzinīgi novērtēja žoga izbūvi uz Latvijas austrumu robežas. Tuvākajā laikā žoga izbūve plānota arī uz Igaunijas austrumu robežas, savukārt Lietuvā tā jau teju noslēgusies.

"Vairāk nekā 600 kilometrus mūsu iekšējās Eiropas Savienības robežas tiek apsargāta, izmantojot mūsdienīgas novērošanas sistēmas. Tas bija ļoti ilgs process, īpaši ar Krieviju. Ar Baltkrieviju mums izdevās vienoties ātrāk par abu valstu robežas līniju. Labiekārtošanas darbus mēs aktīvi iesākām aptuveni pirms pieciem gadiem," pastāstīja Ļubajevs.

Tikšanās laikā Baltijas Ministru padomes Iekšlietu komitejas Robežapsardzības apakškomitejas prezidentūra turpmāk nodota Igaunijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti