Panorāma

RNP valdes locekļa vadīta firma piedalījusies liftu apkopes iepirkumā

Panorāma

Kristīne Misāne uzsāk badastreiku

Stāvkrasts Labragā - bīstams!

Stāvkrasts Labragā nogruvumu dēļ kļuvis dzīvībai bīstams

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 7 mēnešiem.

Viena no tūristu iecienītākajām apskates vietām un gleznainākajām jūras ainavām – stāvkrasts Labraga ciemā kļuvis ļoti bīstams un pazaudējis pludmali. Jūrkalnes un Pāvilostas pašvaldību pārstāvji brīdina netuvoties nogruvuma vietai un izvairīties no pastaigām pa Jūrkalnes stāvkrastu, jo zeme zem kājām jebkurā brīdī var pazust arī citviet. Ne tikai Labragā.

Skaistais stāvkrasts vairs nav pieejams. Vairāku simtu metru garumā novilktas brīdinošas lentas. Arī atpūtas soliņi atrodas nu jau pašā, pašā malā. Tuvoties tiem ir ļoti bīstami. Jo krasts ir kļuvis ļoti nestabils un augsne ir ļoti, ļoti irdena.

Arī izstaigāt jūras krastu vairs nav iespējams, un dabas posta darbus var apskatīt tikai no jūras un no gaisa.

Iepretim atpūtas vietai “Imantas” pēdējos mēnešos stāvkrasts te nogruvis vismaz trīs reizes. Taču par šo pēdējo, iespaidīgo  nogruvumu naktī uz 4. februāri, iedzīvotāji saka – nekas tāds iepriekš nav piedzīvots. Jūra uzreiz nošķēla vairāk nekā 2500 kvadrātmetrus krasta. 100 metru garumā un 25 – 30 metru platumā.

“Tā sirsniņmāja bija vairāk nekā 20 metrus no krasta.  Vēl pāris dienu atpakaļ. Bija cerība, ka vēl gadus 2 stāvēs, bet skaidrs, ka mēs jau tuvākajās dienās vilksim prom no turienes,” par šī brīža situāciju stāstīja atpūtas vietas “Imantas” pārvaldnieks Ingus Antonovičs.

Smilšu masa aizrāvusi līdzi kokus un aprakusi kāpnes, kas veda lejā uz jūru. Vēl redzama taciņa – Ingus Antonovičs skaidroja, ka tas ir “vecais robežsargu ceļš. Krievu robežsargi no savas bāzes brauca uz prožektoru būdām, kas ir uz to pusi. Es vēl atceros, ka tas ceļš bija tālu no krasta. Apmēram 30 metrus.

Ja agrāk ceļš gāja no Rīvas upes līdz prožektoru būdām, tad tagad ir palicis te – 50 metrus un vēl upes pusē, kādi 150 metri, pārējais viss jau aizgājis.”

Šajā vietā krasts sāka irt un slīdēt pirms trim gadiem.

“17 gadus nebija pilnīgi nekas. Tagad, kā sāka pirms 3 gadiem pa bišķiņ ņemt jūra, tā viņa tagad ņem,” atzīmēja Antonovičs.

Ļaudis spriež, ka noslīdeni veicinājis lietus un siltā ziema. Jūrkalnes pašvaldība konsultējas ar Latvijas Universitātes ģeologiem, lai saprastu, kāpēc jūra uzbrūk tieši te.

“Diemžēl tā daba ir tik spēcīga, ka reizēm darīt nevar neko. Bet, ja var darīt, tad tas iznāk ļoti dārgi.

Šobrīd neapdraud ēkas, celtnes, ka vajadzētu ķerties vērsim pie ragiem un ļoti strauji darīt. Bet par to ir jādomā,” norādīja Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis.

Nogruvumi ir vēl vairākās vietās starp Jūrkalni un Pāvilostu. Tie gan nav tik lieli kā Labragā.

Pāvilostas tūrisma un informācijas centra vadītāja Mairita Tumpele uzsvēra:

“Esam izsludinājuši paziņojumu sociālajās vietnēs – nebraukt un neskatīties tās vietas.

No jūras puses piekļūt ir neiespējami. Nogruvums ir līdz pašai jūrai, to apskalo ūdens. Staigāt pa stāvkrastu ir dzīvībai bīstami.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti