Starptautiskie eksperti iesaka slēgt 22 zinātniskos institūtus un augstskolu vienības

Izglītības un zinātnes ministrijas un starptautisko ekspertu izvērtējumā 22 Latvijas zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības atzīti par vājiem, un eksperti iesaka tos slēgt. Vēl 77 institūtu un augstskolu struktūrvienību sniegums nav gana labs, lai tās varētu turpināt darboties patstāvīgi, un eksperti iesaka tos pievienot esošajiem institūtiem un zinātniskajām struktūrvienībām, informēja Izglītības un zinātnes ministrija. 

Ministrija sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu ir izvērtējusi Latvijas zinātnisko institūciju darbību, lai objektīvi analizētu situāciju Latvijas zinātnē „Eiropas Savienības Kopīgās pētniecības telpas un sadarbības pētniecībā kontekstā atbilstoši Baltijas jūras reģiona valstu un Ziemeļvalstu sadarbības interesēm”, skaidroja ministrija.

Dokumenti

15 vislabāk novērtētas zinātniskās institūcijas

Lejuplādēt

44.5 KB

Izvērtējuma rezultāti liecina, ka Latvijā darbojas 15 spēcīgi un starptautiski nozīmīgi zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Starptautiskie eksperti šo institūciju sniegumu ir novērtējuši kā teicamu un labu - vērtējumā piešķirot  maksimālos 5 un 4 punktus.

Kā spēcīgi vietējie spēlētāji, vērtējumā saņemot 3 punktus, ir novērtēti 33 zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības, ekspertu rekomendācijas ietver ieteikumus par šo institūtu vai augstskolu struktūrvienību darbības uzlabošanu, tajā skaitā mazāko institūtu tematisku apvienošanu.

Savukārt, kā apmierinoši vietējie spēlētāji  (vērtējums – 2) ir novērtēti 77 institūti un augstskolu struktūrvienības. Saskaņā ar ekspertu rekomendācijām, šiem institūtiem ir jāapvienojas ar spēcīgākiem institūtiem vai jāveic savstarpēja tematiskā apvienošanās, tā panākot kvalitatīvai attīstībai nepieciešamo kritisko masu.

Par vājiem spēlētājiem, vērtējums – 1, ir atzīti 22 institūti un augstskolu struktūrvienības, kurus eksperti  iesaka slēgt.  10 izvērtējuma vienībām eksperti vērtējumu nesniedza, jo tika secināts, ka šīs institūcijas nenodarbojas ar pētniecisko darbību un līdz ar to nevar tikt uzskatītas par zinātniskiem institūtiem.

Institūcijas, kuras saņēma zemākos vērtējumus, ministrija sola publiskot piektdien, jo vispirms vēlas oficiāli par to informēt pašus institūtus un augstskolu vienības.  

„Tas zemākais novērtējums ļoti bieži ir tieši tāpēc, ka tās ir ļoti mazas vienības, nelielas struktūras dažādās augstskolu fakultātēs. Ir nepieciešams, lai šie te zinātnieki apvienojas lielākās grupās un iegūtu kritisko masu, kas palīdzētu attīstīties. Sadarbībā ar Ziemeļministru padomi mēs līdz šī gada pavasarim izstrādāsim gala priekšlikumus par tālāku sistēmas attīstību un konsolidāciju, kurus tad tālāk līdz 1. jūlijam plānojam iesniegt valdībā izskatīšanai,” norāda Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs. Tomēr eksperti norāda, ka Latvijā pastāv atsevišķas augsta līmeņa institūcijas, piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts, kas var kalpot par centriem institūciju konsolidācijai un nākotnes investīcijām.

Izvērtējumā eksperti norāda, ka Latvijā matemātikas un fizikas nozares ir salīdzinoši spēcīgas, lai arī pētījumu kvalitāte institūcijās būtiski atšķiras, savukārt inženierzinātnes ir vērtētas kā pārāk fragmentētas un to darbība lielā mērā neatbilst starptautiskam līmenim.

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, dabaszinātņu nozares institūcijas galvenokārt ir Latvijas līmeņa spēlētājas, tomēr arī šeit ir dažas augsti vērtējamas institūcijas, kas var darboties starptautiskajam līmenim atbilstošā kvalitātē. Humanitārās zinātnes ir vērtētas kā ļoti fragmentētas (kas gan raksturīgs daudzām valstīm), kā arī nozares pētījumi galvenokārt fokusēti uz Latvijai aktuāliem jautājumiem. Arī lauksaimniecības zinātņu pētījumos, līdzīgi kā humanitārajās zinātnēs, ir jāturpina fokusēties uz nacionālajām vajadzībām, bet daudz mazākā mērā –  ir nepieciešama lielāka starptautiskā perspektīva.

Eksperti norāda, ka sociālās zinātnes Latvijā ir vismazāk attīstītas, kā galveno iemeslu tam minot to, ka tās veidojušās pēdējo 20 gadu laikā.

Ekspertu  vērtējumā lielākā Latvijas zinātnes problēma ir akūts finanšu līdzekļu trūkums. Eksperti norāda, ka bez būtiskām investīcijām pētniecībā un augstākajā izglītībā, nebūs iespējams veidot un uzturēt mūsdienīgu ekonomiku.

Eksperti uzsver, ka galvenais zinātnes finansēšanas mērķis ir zināšanu radīšana un cilvēkkapitāla veidošana. Cilvēkkapitāla trūkums ne vien kavē jaunu zināšanu veidošanos Latvijā, bet arī neļauj efektīvi apgūt un izmantot citviet pasaulē rādītās - bez zināšanu absorbcijas spējas valstij pastāv risks nonākt ekonomikas lejupslīdes spirālē.

Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovsis (RP) atzina, ka viens no galvenajiem ekspertu vērtējuma secinājumiem ir tas, ka finansējums zinātnei ir „krimināli zems”.

Viņš arī uzsvēra, ka nākotnē zinātniskajām institūcijām jāstrādā ciešākā sadarbībā ar nozari,  un turklāt pašlaik zinātne ir pārāk nošķirta no izglītības sistēmas, un abām jomām būtu ciešāk jāsadarbojas. Tāpat Latvija šobrīd nav neviena sociālo zinātņu institūta, un nākotnē tāds būtu jāizveido, pauda ministrs.  

Tas, ka starptautiskais ziņojums nebūs glaimojošs Latvijas novājinātajai zinātnes jomai bija gaidāms skaidro Zinātnes un tehnoloģiju pētniecības centra vadītājs, fizikas doktors Jānis Kristapsons. Viņš norāda ka starptautiskais vērtējuma rezultāts parāda valsts attieksmi pret zinātni. „Bažas rodas no vārda „konsolidēšana”, jo šajā procesā iespējams vairākiem zinātniekiem būs jāaiziet vispār no darba uz tā pamata, ka, lūk, šis institūts dabūjis sliktas atzīmes. Taču politiskās elites attieksme pret zinātni šajos 20 gados nav bijusi zinātnei labvēlīga,” saka Kristapsons.

IZM, ņemot vērā Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautisko izvērtējumu, līdz 2014.gada 1.jūlijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par IZM sadarbībā ar Ziemeļu ministru padomi izstrādātajām strukturālajām reformām Latvijas zinātnē, nodrošinot zinātnisko institūciju, kuras saņēmušas vērtējumu divi un mazāk, konsolidāciju viena gada laikā, kā arī institūcijām, kuras novērtētas ar trīs un vairāk punktiem - stratēģisko attīstību.

Kopumā starptautiskie eksperti izvērtēja 150 pētniecības vienības, t.sk. zinātniskās institūcijas, augstskolas un to struktūrvienības, privātās institūcijas, komercbiedrības, nodibinājumus. No šīm 150 vienībām, zinātnes bāzes finansējumu saņem 41 zinātniskā institūcija.  

Latvijā starptautisks zinātnes novērtējums notiek otro reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Iepriekšējais izvērtējums tika veikts 1992.gadā, laikā, kad Latvijas tautsaiminiecība, tajā skaitā zinātne piedzīvoja  radikālas strukturālas izmaiņas un kad bija īpaši sarežģīti veikt pārmaiņas un plānot turpmāko attīstību. Tāpēc pašreizējais izvērtējums savā ziņā ir nozīmīgs gan pētniecības veicējiem, gan politikas plānotājiem, gan arī Latvijas zinātnes sistēmai kopumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti