Kā ziņots, Krājbankas kreditori apstrīdējuši atsevišķas Kredītiestāžu likuma normas. Pieteicēju vidū ir arī komponists Raimonds Pauls un izdevniecības „Santa” līdzīpašniece Santa Anča.
Lai gan Satversmes tiesa Krājbankas lietu beidza izskatīt jau pirms mēneša, spriedums tika pasludināts 1.martā. Lai aizstāvētu noguldītāju tiesības un intereses, bankas sanācijas plānus vajadzēja apspriest kreditoru sapulcē. Par to iepriekš tiesā runāja komponista Raimonda Paula un citu pieteicēju advokāts Egils Radziņš. Liedzot piedalīties kreditoriem sapulcē, tiek aizskartas viņu tiesības uz noguldījuma atgūšanu bankā. Pēc Radziņa teiktā, sanācijas gadījumā kreditoru prasījuma tiesības saglabātos līdz brīdim, kad sanācijas plāns tiktu izpildīts, savukārt pašlaik jau ir skaidri noprotams, ka naudas līdzekļi netiks atgūti.
Savukārt otra puse Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa personā tiesu debatēs uzsvēra, ka kredītiestāžu maksātnespējas procesā ir ne tikai kreditoru intereses. Viņš arī norādīja, ka lietas izskatīšanas gaitā esot gūti pietiekami pierādījumi tam, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei. Kusiņš piebilda, ka uz banku nav jāraugās vienīgi kā uz "naudas kaudzi".
ST, vērtējot pirmās apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. pantam, atzina, ka normai ir leģitīms mērķis – citu personu tiesību aizsardzība un visas sabiedrības labklājība, proti, norma nodrošina ātru un efektīvu kredītiestādes maksātnespējas procesu, ka arī finanšu tirgus stabilitāti.
Tiesa secināja, ka apstrīdētā norma nodrošina līdzsvaru starp kreditoru un visas sabiedrības interesēm. Tādējādi Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmā daļa atbilst Satversmes 105. pantam.
ST atzina, ka otrā apstrīdētā norma attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem nav tikusi piemērota. ST likums paredz, ka konstitucionālo sūdzību persona var iesniegt tikai par tādu normu, kas tieši aizskar šīs personas pamattiesības. Tādējādi ST atzina, ka tiesvedības turpināšana par Kredītiestāžu likuma 179. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 92. pantam nav iespējama un šajā daļā tiesvedību izbeidza. Vienlaikus tiesa norādīja, ka Civilprocesa likums paredz iespēju pārsūdzēt maksātnespējas administratora rīcību, tajā skaitā arī lēmumu par sanācijas nepiemērošanu.
„Mums vairs nav nekādas iespējas dotas,” bezcerīgi situāciju raksturo komponists Raimonds Pauls. „Viena no lielākajām zādzībām, kas notikusi Latvijā. 350 miljonus viņi nozaga no bankas. Un tagad juridiski noformēts, ka viss ir pareizi izdarīts, tātad zādzība ir pilnīgi pareiza,” sašutis Pauls.
Arī izdevniecības „Santa” īpašniece Santa Anča ir vīlusies par Satversmes tiesas spriedumu, lai gan atzīst, ka viņas biznesu Krājbankā zaudētā nauda neietekmēs. „Bet jēgu strādāt un dzīvot Latvijā tas gan ietekmē. Tās ir tādas daudz eksistenciālākas pārdomas nekā par naudu,” sacīja Ančāne.
Saeimas pārstāvis Gunārs Kusiņš pauda gandarījumu, ka arī Satversmes tiesa atzinusi sabiedrības intereses par svarīgākām nekā atsevišķu noguldītāju zaudējumus. „Saeimas pozīcija ir identiska tai, kā šodien lēma Satversmes tiesa,” uzvēra Kusiņš.
