Viņš pauda neizpratni, kāpēc Veselības ministrija tagad iedalījusi slimnīcas piecos līmeņos, bet sola pēc pieciem gadiem pārbaudīt, kā slimnīca tiek galā ar pakalpojumu sniegšanu.
Pēc pusotra gada slimnīcām gan būs jāpierāda, ka tās šajā laikā strādājušas tādā kvalitātē un apjomā, kā paredz viņām šobrīd piešķirtais līmenis un kā tās apņēmušās strādāt. Veselības ministrijas vadība atzīst, ka ne visām slimnīcām piešķirtais līmenis ir pamatots. Taču pēc 2019.gada beigām gan no pārmaiņām izlocīties būšot grūti, piemēram, ja jābūt sešiem speciālistiem, nekādi aizbildinājumi nederēs.
Kalējs gan pauda, ka ministrijai būtu jābūt ieinteresētai, ka pakalpojumi ir pieejami reģionos, jo tas atslogos slimnīcas Rīgā, kur ir augstāka līmeņa speciālisti.
Kalējs skaidroja, ka, piemēram, Rīgā nonāk pacients ar sarežģītu sirds saslimšanu, viņu sāk izārstē, bet viņš ilgāk paliek “"stradiņos" un aizpilda vērtīgas gultas ar vienkāršo diagnozi”, jo viņu nav kur aizvest tālākai atlabšanai.
Tikmēr Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” izpētījis, ka nule kā dokumentos noteiktie pieci slimnīcu līmeņi faktiski nav uzskatāmi par slimnīcu tīkla reformu un optimizēšanu. Slimnīcām ļauts sniegt to pašu pakalpojumu klāstu, ko līdz šim, bet dažām pat vairāk.
