Sarunas laikā tika apspriesti vairāki praktiski jautājumi, kas ir saistīti ar slimnīcas darbību. Tomēr vienā no akūtākajiem jautājumiem - par trūkstošo finansējumu - nekādu risinājumu panākt nebija iespējams, jo tas nav atkarīgs no Nacionālā veselības dienesta, saka šīs iestādes priekšnieks Māris Taube. „Tā naudas piešķiršana papildus un, kā saka, sākumā nepietiekama piešķiršana ir veidojusi tādu nestabilu situāciju arī Nacionālajam veselības dienestam. Es, protams, nevaru apgalvot, ka nauda būs vai naudas nebūs. Līdz ar to ir tāda satraukuma situācija, kā rīkoties. Vai drošāk pārstrādāt, šiem pacientiem sniegt šos pakalpojumus ar cerību, ka viņi tiks apmaksāti? Vai, kā saka, riskējot kādreiz var arī zaudēt? Tas, kā saka, bija tāds jautājums, kur es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Vienkārši nezinu kā tas izvērsīsies,” stāsta Taube.
Savukārt Kuldīgas slimnīcas vadītājs un bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis saka, ka situācija ir traģiska. Pēc viņa vārdiem, valsts jau ceturto gadu nemaksā par papildus apkalpotajiem pacientiem, kas ir atvesti ar ātro medicīnisko palīdzību. Tomēr šogad slimnīcas sola nepadoties un panākt, lai valsts tām samaksā, saka Eglītis. "Mēs vienkārši vairs nevaram nemaz paciesties! Mēs vienkārši prasām to, kas mums pienākas," norāda Eglītis un norāda, ka mediķi nopietni apsver iespēju sūdzēt tiesā valsti.
Un mūsu vislielākā neizpratne bija par to, ka tajos septiņos miljonos latu, kurus papildus iedalīja veselības aprūpei, tomēr neatradās nauda slimnīcām, ko samaksāt par paveikto darbu. Vajadzēja tikai 1,7 miljonus latu. Nu, tas ir diezgan, manuprāt, katastrofāls risinājums,” neapmierināts palika Eglītis.
Ogres reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs uzsvēra, ka mediķi nav guvuši atbildes par to, kas notiks ar neatliekamo palīdzību. „Valstij būtu jādefinē kādus pakalpojumus var saņemt bez maksas,” saka Širovs.
Nacionālā veselības dienesta vadītājs Māris Taube pēc tikšanās tik pesimistisks kā ārsti nav un uzskata, ka saruna bijusi konstruktīva. Lai arī ierēdnis Taube nevar parakstīt zāles, jeb iespēju saņemt, trūkstošo finansējumu, viņš ir pārliecināts, ka slimnīcu slēgšana nedraud. „Slimnīcas strādā labi, arī es no viņām prasu arvien vairāk. Tas labi, ka viņi var satikties un izrunāt kāda ir situācija,” uzskatu pauž Taube.
Kā jau vēstīts iepriekš, maijā Veselības ministrija (VM) iepazīstināja valdību ar ziņojumu par finanšu situāciju veselības aprūpes jomā, kurā nozares vajadzību segšanai šā gada otrajam pusgadam prasīja papildu 34,3 miljonus latu.
Līdz šim VM saņēmusi vien 7,89 miljonus latu. Tie rasti, pārdalot līdzekļus Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas budžetos šā gada jūnijā.
No piešķirtās summas 2,64 miljoni latu tika paredzēti reģionālajām slimnīcām valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai un infrastruktūras uzturēšanai.
Atbildot uz reģionālo slimnīcu pārmetumiem par nevienlīdzīgu piešķirto līdzekļu sadali starp slimnīcām, NVD speciālisti norādījuši, ka visām slimnīcām papildu finansējuma apmērs rēķināts atbilstoši vienotiem kritērijiem. Vērā ņemti līgumi, kurus slimnīcas par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar dienestu noslēdza gada sākumā.
