Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piektdien paziņoja: ja ES valstis bēgļu krīzes jautājumā neizrādīs solidaritāti, tuvākajās nedēļās tiks organizēts ārkārtas samits. Lēmumu viņš pieņems pēc iekšlietu ministru tikšanās nākamās nedēļas sākumā. Visticamāk, Latvija būs vienīgā no Baltijas valstīm, kas uz šo tikšanos dosies teikt "nē" lielākam bēgļu skaitam.
"Viņi vispirms dara un pēc tam domā, nu, tas ir mūsu politiķu profesionalitātes līmenis," saka Skudra par koalīcijas nespēju pieņemt lēmumu bēgļu jautājumā.
Viņš norādīja, ka "Vienotībai" ar šobrīd stingru pretpozīciju ieņēmušajām valdības partnerēm - Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību - jau labu laiku trūkst kopīgas platformas teju visos jautājumos.
"Valdība nav spējīga realizēt konsekventu politiku jebkurā gadījumā, ko mēs aplūkojam. Bēgļi ir šā brīža aktualitāte, kurā šīs abas politiskās partijas ir izvēlējušās spēlēt uz vēlētāju emocijām un jūtām. Politikā to sauc par populismu. (..) " sprieda ārpolitikas eksperts.
Igaunijas premjers Tāvi Reivass intervijā Latvijas Televīzijai pauda cerību – Latvijas politiķi tomēr vienosies par papildu bēgļu uzņemšanu, un norādīja - līdz šim visas trīs Baltijas valstis no ES ir daudz ieguvušas.
"Pašreizējā formula, ko piedāvā [Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods] Junkers, paredz bēgļu sadali proporcionāli valsts izmēram. Tāpēc, manuprāt, ir tikai godīgi, ka visas valstis piedalās problēmas risināšanā. Ticiet man, šis jautājums ir raisījis plašas politiskās diskusijas arī Igaunijā. Situācija ir sarežģīta, tomēr šis ir brīdis, kad mums ir jāizrāda solidaritāte citām Eiropas valstīm.
Daudzi Igaunijā ir nobijušies, jo nezina, kā būs. Tas, kā mēs to skaidrojam sabiedrībai – katru dienu 2000 vai pat vairāk cilvēku no citām – trešās pasaules valstīm ārpus Eiropas Savienības – ienāk Igaunijā kā tūristi. Šobrīd mēs runājam par pāris simtiem cilvēku," teica Igaunijas valdības vadītājs.
Kaimiņvaalsts premjers arī atzīst – nav izslēgts, ka nākotnē varētu notikt sarunas par vēl jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanu. Šāda kaimiņvalsts valdības vadītāja atklātība asi kontrastē ar situāciju pašu mājās - premjere vien pēc Junkera paziņojuma atzina, ka ar 250 bēgļu uzņemšanu būs par maz.
"Es to nosauktu par politisku gļēvumu," sprieda ārpolitikas eksperts Skudra, uzsverot, ka, sakot "nē" papildu bēgļu uzņemšanai, Latvijai varētu būt tiesvedība ar ES. Vienlaikus viņš kā mac ticamu vērtēja iespēju. ka tā dēļ tiktu samazināti ES fondu maksājumi vai atbalsts valsts aizsardzībai.
"Tā to politiku Briselē neveido, tā viņu varbūt veido Latvijā attiecībās starp valdību un pašvaldībām, bet Briselē, tur tomēr darīšana ir ar suverēnām valstīm," teica Skudra.
Kamēr Latvijas valdība vēl lemj, cik patvēruma meklētāju uzņemt, Iekšlietu ministrijas paspārnē strādājošā bēgļu uzņemšanas darba grupa meklē risinājumus, kā bēgļa statusu ieguvušos piesaistīt Latvijai, neļaujot uzreiz doties citu, sev tīkamāku Eiropas valstu virzienā.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers 9.septembrī uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Junkers norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, trešdien preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 uzņemamiem patvēruma meklētājiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
Nākamnedēļ par Junkera piedāvājumu diskutēs Eiropas Savienības iekšlietu ministri. Latvijas pozīcija šajā sanāksmē gan vēl nav zināma, jo valdošās koalīcijas partijas nav spējušas atrast kopīgu valodu bēgļu jautājumā. Divas no valdību veidojošajām partijām - Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība - nevēlas bēgļu uzņemšanu Latvijā, "Vienotība" teikusi jāvārdu Junkera idejai sadalīt gandrīz visās ES dalībvalstīs 160 000 bēgļu.
