LIZDA jau otrdien paziņoja, ka algas pieauga 72% skolu, bet 219 skolās pedagogi par darbu saņēma mazāk. Turklāt ne visās skolās, kur vidēji algas pieauga, katrs skolotājs saņēma lielāku atalgojumu.
Situācija varētu būt labāka, ja būtu korekti sadalīti 1,7 miljoni eiro šogad un nebūtu strauji palielināta algu aprēķinos izmantotā proporcija, cik bērni ir uz vienu skolotāju, sacīja Vanaga.
Ja šī nauda nav sadalīta, tā ir ļoti rupja kļūda aprēķinos, tāpēc jānotiek izmeklēšanai, kurš pieļāva šo kļūdu, sacīja Vanaga.
Savukārt LIZDA eksperte sociāli ekonomiskajos jautājumos Andžela Sokolova Latvijas Radio pauda, ka nevar salīdzināt pedagogu daudzumu ar bērnu daudzumu, jo skolotājiem jebkurā gadījumā ir jāvada stunda un jāgatavojas tai, korektāks būtu salīdzinājums ar stundu daudzumu. Šobrīd paaugstināt bērnu/skolotāju proporciju, nemainot saturu, nav jēgas, norādīja Sokolova.
Visstraujāk proporcija ietekmēja situāciju pilsētās, kur tā celta straujāk, bet arī laukos proporcija skolēnu skaits pret skolotāju kopumā ir palielinājusies. Iepriekš bija viens skolotājs pret astoņiem bērniem, tagad jau viens pret desmit. Līdz ar to, pēc arodbiedrības apkopotās informācijas, lauku skolās pašlaik esot vērojama vēl sliktāka situācija, nekā bijusi iepriekš. Īpaši skolās, kur audzēkņu skaits nesasniedz simtu, algas samazinās, vienlaikus samazinoties likmēm jeb slodzei.
Situācija ir labvēlīgāka tajās novadu skolās, kur aizvien ir lielāks skolēnu skaits un pedagogs var strādāt pilnu slodzi, taču realitātē pat, piemēram, Alūksnē, kas nav tas mazākais novads Latvijā, lielākajā vidusskolā skolotājs pilnu slodzi nevar nokomplektēt un tātad vairāk nesaņem. Neesot pietiekami daudz bērnu un klašu komplektu. Skolas novados ik gadu pamet to absolventi, bet daudz jaunu skolēnu to vietā nenākot.
“Kopumā reforma varēja būt profesionālāka, būtu mazāk zaudētāju, ja ministrija strādātu profesionālāk,” viņa uzsvēra.
Vanaga arī norādīja, ka ministrijai būtu pašai jāmeklē vainīgos, bet, ja “viņi nav pratušies”, LIZDA vāc parakstus, lai iesniegtu lūgumu premjeram sākt disciplinārlietu, lai atrastu atbildīgos.
Situācija ar algām skolās ir individuālas
Mērķdotācijas jeb finansējums tostarp atalgojumam kopumā šogad aug, bet algas gan ne vienmēr. Kopējais finansējums daudzviet Latvijā palielinājies, izņemot 11 pašvaldības, kur pārdalītā nauda šogad ir mazāka nekā pērn, un tas saistīts ar skolēnu skaita sarukumu šajās teritorijās.
Situācija ir ļoti dažāda un individuāla, jo finansējums atalgojumam ir lielāks, bet audzis esot arī skolēnu skaits, tātad vairāk bērnu, kas jāapmāca un tā rezultātā naudas pieaugums faktiski neesot. Skolotāju reālais atalgojums pat samazinoties.
Piemēram, Rīgā aptuveni trešajai daļai skolotāju algas samazinājušās par spīti tam, ka kopējais skolēnu skaits šajā mācību gadā audzis par aptuveni tūkstoti bērnu, un šādai situācijai reformas rezultātā it kā nevajadzētu būt, jo mērķis bija algu kāpināšana. No otras puses, turpat pusei pedagogu galvaspilsētā algas ir pieaugušas.
Arodbiedrība situāciju Rīgā un lielajās republikas pilsētās, kā arī Pierīgas novados skaidro ar to, ka izvēlētās proporcijas skolēnu skaitam pret skolotāju klasē nespēj nosegt visu nepieciešamo un to, ka vienlaikus algai augusi arī pedagogu slodze.
Reformas rezultātā ieguvēji, no vienas puses, ir atbalsta personāls, piemēram, logopēdi, speciālie pedagogi, karjeras koordinatori un citi, kam pēc jaunās sistēmas algas palielinoties saistībā ar minimālā atalgojuma noteikšanu par pilnu darba slodzi 680 eiro apmērā. Mazāk maksāt nevarot.
Tomēr arodbiedrība jau aprēķinājusi, finansējums, ko drīkst tērēt atbalsta personāla atalgojumam, ir ierobežots, un tāpēc daudzi tāpat nebūšot ieguvēji, jo strādās vien pusslodzi. Kopumā algas augot arī bērnudārzos, līdz ar noteikto minimālo samaksu un interešu izglītībā, taču arī ne vienmēr. Daudzi gadījumi jāvērtē individuāli.
Pašlaik, cik noprotams, viens no būtiskākajiem arodbiedrības iebildumiem saistīts ar finansējuma samazinājumu speciālajās izglītības iestādēs, internātskolās un rehabilitācijas centros. Nauda sarukusi vairāk nekā par 250 000 eiro.
Ministrijas darbu kritizē arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Tikmēr Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis LTV “Rīta panorāmā” kritizēja Izglītības ministriju par vienotas un skaidras vīzijas trūkumu. Pilsētas vēlētos zināt, kāds ir ministrijas mērķis, kāds būs skolu tīkls, kā pašvaldības to nodrošinās.
Valainis norādīja, ka par to pat būtu jādomā nevis tikai Izglītības ministrijai, jāsadarbojas ar Satiksmes un Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijām, jo ir jautājumi par sabiedrisko transportu, kādā attālumā jāatrodas skolām, cik cilvēkiem jābūt klasē.
Savukārt šobrīd skolotāju algu reforma notiek uz lielo pilsētu rēķina, vērtēja Valainis, jo visstraujāk skolēnu/skolotāju proporcija pieauga tieši pilsētās, un daudzi skolotāji ir zaudētāji.
Jau ziņots, ka valsts budžetā tika rezervēti 9 miljoni eiro pedagogu darba samaksas reformai šogad. Taču 1,7 miljoni eiro no šīs summas septembra beigās paredzēja citam mērķim – internātskolu uzturēšanas izdevumiem.
Bet līdz ar jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu pedagogu atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu. Šāds rādītājs vēl nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums. Arodbiedrībai dati par konkrētu skolotāju algām nav pieejami.
Valdība 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Bet Rīgas dome apņēmusies vērsties Satversmes tiesā pret valdības akceptētoskolotāju algu modeli, kas, pēc galvaspilsētas vadības teiktā, novedīs pie algu samazinājuma daudziem Rīgas skolotājiem.
