Skolotājiem izsūtīta «lojalitātes instrukcija» – ierobežojumus prasa ievērot arī ārpus darba laika

Grozījumi Izglītības likumā attiecībā uz skolotāju lojalitāti, kurus pērn pieņēmusi Saeima, raisīja neizpratni, kā lojalitāte tiks mērīta. Tagad Izglītības kvalitātes valsts dienests nosūtījis pašvaldībām vēstuli ar skaidrojumu.

Pašvaldībām nosūtītā vēstule, kurā uz nedaudz vairāk nekā divām lapām skaidrota lojalitāte, nonākusi arī LTV7 raidijuma "Sevodnja vecehrom" rokās.

 

Vēstulē ir norādīts uz pedagogu lomu un nozīmi, kā arī uzskaitītas vairākas lietas, ko nedrīkst darīt. Piemēram, nedrīkst noliegt, necienīt un iznīcināt Satversmi, Latviju, tās neatkarību, demokrātiju, karogu un latviešu kā valsts valodu. Nedrīkst slavināt padomju varas un nacistiskā režīma īstenoto genocīdu.

Daļa skolotāju gan saka, ka visi viņu pienākumi, tostarp par patriotisko audzināšanu jau tagad ir precīzi aprakstīti oficiālos dokumentos. “Kad mūs, pedagogus, nodalīja atsevišķā sociālā grupā un lika vēlreiz pierādīt savu lojalitāti, tas izraisīja neapmierinātību,” saka Rīgas 34.vidusskolas vēstures skolotāja Velta Šulce.

Vēl vairāk jautājumu raisīja kāda cita norāde instrukcijā:

pedagogiem arī ārpus sava darba laika jāievēro viņu profesijai noteiktie ierobežojumi, jāpilda pedagogu pienākumi un jāievēro pedagogu profesionālās ētikas normas.

“Katrā skolā ir ētikas kodekss pedagogiem, kas viņiem ir jāievēro darbā. Ārpus darba manu personīgo dzīvi aizsargā Satversme. Un, ja valsts tagad cenšas regulēt manu personīgo dzīvi, vai tas atbilst Satversmei?” spriež skolotāja Šulce.

Lai izskaidrotu jauno likuma normu, daļa skolotāju vērsās Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA). Arodbiedrības juriste Brigita Fricsone šādos gadījumos skaidro – kad pedagogs izgājis pa skolas durvīm, viņš nepārstāj būt pedagogs: “Pedagogs ir profesija, kurā nepieciešama laba reputācija. Pieņemot skolotājus darbā, uz viņu raugās kā uz piemēru skolēniem. Viņam ir jābūt labam tēlam sabiedrībā.”

Vēstuli ar instrukcijām skolām parakstīja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča, kura norāda – prasība palikt pedagogam arī ārpus darba ir likumiski pamatota: “Arī no darba brīvajā laikā pedagogam jāievēro morāles un ētikas normas un jābūt nevainojamai reputācijai. Ir Augstākās tiesas lēmums – kādas skolas direktors sūdzējies par to, ka viņu atlaida no amata, lai gan likumu pārkāpis brīvajā laikā, ne darbā. Tiesas argumentācija precīzi norāda:

lai mācītu, reputācijai jābūt nevainojamai gan darbā, gan ārpus tā.”

Juhņēviča uzskata, ka saglabāt labu reputāciju nav sarežģīti, pietiek tikai ievērot morāles un ētikas normas, kuras jau tā ir jāzina katram skolotājam. Tāpat ar cieņu jāattiecas pret Satversmi, valsts simboliem, latviešu valodu un valsts neatkarību: nenoliegt, nenoklusēt, neapšaubīt.

Jau ziņots, ka Saeima 2016.gada 23.novembrī pēc vairāk nekā stundu garām debatēm galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz sabiedrībā daudz apspriestos "lojalitātes grozījumus", kuri ļauj atlaist nelojālus skolotājus.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) aicināja prezidentu neizsludināt “lojalitātes grozījumus”, jo šīs normas ar nozari neesot izdiskutētas un nav saprotamas. Savukārt Izglītības ministrija skaidroja, ka likuma grozījumi nepieciešami, lai novērstu riskus valsts interesēm, tostarp drošībai, kas varētu rasties šādiem pedagogiem turpinot izglītot skolēnus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti