Rīta Panorāma

Intervija ar Aivu Vīksnu par iniciatīvu «Līderes kods»

Rīta Panorāma

Ar ko šogad priecēs Siguldas opermūzikas svētki?

Intervija ar ministru prezidentu Krišjāni Kariņu par budžetu 2019

Premjers: Reformas izglītībā nenotiek; jāskatās uz Igaunijas piemēru

Reformas Latvijas izglītības sistēmā īsti nenotiek, un nav pamata pedagogu algu kārtējam pieaugumam, to Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Viņš atgādināja, ka iepriekšējā valdība, lemjot par skolotāju algu pieauguma grafiku, izvirzīja vairākus nosacījumus, kad algas būtu jāceļ, tostarp izglītības sistēmā jābūt reformām. Taču reformas izglītības sistēmā īsti nenotiek, tāpēc algu pieaugumam nevajadzētu būt, teica premjers, gan norādot, ka ir atrasti 11,4 miljoni eiro, lai celtu atalgojumu, taču ar to nepietiek.

Ministru prezidents uzsvēra, ka, piemēram, Igaunijā izglītības nozarei tiek atvēlēts aptuveni tikpat daudz resursu kā Latvijā, taču kaimiņvalstī pedagoga atalgojums ir aptuveni divas reizes lielāks. Tas skaidrojams ar to, ka izglītības sistēma Igaunijā ir sakārtota, un tas ir jādara arī Latvijā, teica premjers, norādot, ka to valdība arī dara, strādājot gan pie teritoriālās, gan izglītības reformas.

Kariņš norādīja, ka valdība ir gatava meklēt risinājumus skolotāju algu palielināšanai, taču tie ir jārod izglītības sistēmā.

Turklāt nozares arodbiedrībām būtu jāpalīdz atrast labāko risinājumu, lai varētu turpināt paaugstināt pedagogu atalgojumu.

Lūgts skaidrot, kāpēc nevar īstenot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumus un naudu skolotāju algām meklēt caur būvniecības ģenerālvienošanos, mežu nozarē vai paņemt jaunā cietuma celšanai paredzētos līdzekļus, Kariņš atbildēja, ka nevar ņemt naudu no attīstībai paredzētiem līdzekļiem.

KONTEKSTS:

Iepriekšējā valdība pērn vasarā apstiprināja grafiku pakāpeniskai pedagogu algu celšanai. Vienlaikus noteikts, ka algu pieauguma grafiks ir indikatīvs. Proti, par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība lemtu atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai. 

Saskaņā ar grafiku zemākajai mēneša darba algas likmei pedagogiem jāpalielinās no pašreizējiem 710 līdz 750 eiro no šā gada  1. septembra, taču jaunā valdība secināja, ka 2019. gadā pedagogu algu palielinājums nenotiks.

Tā kā valdība otrdien, 5. martā, izskatot šā gada valsts budžetu, neatrada finansējumu minimālās pedagogu darba samaksas likmes celšanai, LIZDA trešdien, 6. martā, iesniegs pieteikumu piketam, kas notiks šā gada 20. martā. Pikets plānots pie Saeimas nama, kur pulcēsies vismaz 2500 arodbiedrības biedru.

11 komentāri
Kārlis Krievups
Ā, nu jā... Bet kad šamējais ņems piemēru no Igaunijas un pacels bērnu naudu, tādā pašā līmenī? Un visu pārējo? Igaunis būs izķepurojies no tā PSRS, bet latvietis gan lēnām grimst tajā sūdu kaudzē, Latvijā viss ir skaisti.. uz papīra!
Valts Anders
Tā vien šķiet, ka izglītības sistēmai ir nepieciešama šoka terapija (ar visiem streikiem vai bez tiem). Piekrītu, ka skolotājiem ir vajadzīgas labas algas. Labiem skolotājiem! Bet patlaban tas viss ir kā caurā mucā - lej tik iekšā, bet labuma nekāda. Saprotams, arodbiedrība vienmēr būs tikai par vienu 'reformu' - lielākas algas. Bet vienmēr būs PRET jebkādām citām reformām, kas ir absolūti nepieciešamas - gan skolotāju (un skolu) skaita samazināšana, gan atbrīvošanās no pārmaiņām nespējīgiem vecākās paaudzes skolotājiem (ne visi ir tādi, skaidrs, bet liela daļa ir!), gan papildus pasākumi, lai piesaistītu jaunus, moderni izglītotus pedagogus. Gan nezinu, vai LV kāda augstskola spēj sagatavot moderni izglītotus pedagogus - drīzāk jau joprojām uzsvars ir uz pareizu komatu likšanu un gadaskaitļu iegaumēšanu no galvas...
Anonīms lietotājs 22483
Viens no iemesliem, kāpēc sabiedrībā nav nemaz tik plaša atbalsta skolotāju protestiem, ir tas, ka diemžēl daudzi pedagogi strādā slikti, ka katra ģimene, kurā ir bērns, ir saskārusies ar dīvainām skolotāju prasībām, to, ka mājās bērnam jāmāca skolotāja neiemācītais, ka skolotāji netiek galā ar disciplīnu, neprot panākt, ka bērni viņus cienītu. Un galu galā mazpilsētās un ciematos var redzēt, cikos skolotājs iet mājās. Daudzi par tādu pašu algu strādā 40 stundu nedēļu un pēc darba nereti skraida pa veikaliem, skolotāju untumu tirdīti, un meklē te īpašus diegus, te maskas, te vēl figviņko. Tur, kur ir tie daži bērni klasē, tur nereti skolotāji vispār ir vienīgie, kam ir darbs ar regulāru, oficiālu algu. Ja skolotāji strādātu kvalitatīvāk, droši vien sabiedrības, deputātu un valdības motivācija atrast naudu viņu algām būtu lielāka. Bet tā kā pašlaik, sorry, daudziem jāpriecājas, ka viņi no darba skolā nav patriekti par nekompetenci, verbālu un emocionālu vardarbību.
Anonīms lietotājs 12831
Igauņi jau 2005. gadā saprata, ka bērnu skaits samazinās, un skolotāju ir par daudz...Uz to brīdi viņiem bija uz 1 skolotāju 11 skolēni, bet ES vidēji vairāk kā 16... Igauņi samazina skolotāju skaitu proporcionāli skolēnu skaitam, un var atļauties atlikušajiem (domāju, ka labākajiem) maksāt pienācīgas algas. Mums vēl pagājušajā mācību gadā uz 205 113 skolēniem bija 28 778 skolotāji, tātad uz 1 skolotāju 7 skolēni !!! Kāds algas pielikums, ja mūsu skolotājs (salīdzinājumā pret citu valstu skolotājiem) reāli strādā mazāk kā pusslodzi! Vienreiz taču ir jāsakārto proporcijas starp skolēniem un skolotājiem. Tad, kad mums būs 1 skolotājs uz 16 skolēniem, tad arī pašreizējā budžeta ietvaros varēs maksāt vairāk kā divas reizes lielākas algas. Ja skolās tiks atstāti tikai labākie pedagogi, ir cerības, ka arī izglītības līmenis celsies...
Anonīms lietotājs 18103
''Izglītība, veselības, visa ekonomika - igauņi mums priekšā....ierosinājums - algot igauņu valdību Lavijas vajadzībām'' ----------- Tad mums arī igauņu cilvēkus vajag, jo viņi vairāk saprot to, kas pa īstam ir vajadzīgs. Mums ļoti daudziem patīk tēlot komunismu un ideālo pasauli kur viss būs un visur augstā kvalitātē, vajag slimnīcu un skolu pie pakša aizmirstot par to, ka pakša skola neiemācīs programmēt robotus un pakša slimnīca nevarēs algot ārstu par tādu naudu un arī valstij nebūs tādas naudas, lai tā vietā lai kāju nogrieztu, tev viņu pieliktu. Varbūt pie vainas ir tas, ka mēs esam ''dienvidnieciskāki'' par igauņiem. Cik esmu pie skandināviem novērojis, tad viņi bez šaubām mīl savus bērnus un vecākus, bet vairāk pieliekot prātu. Nevis brīnoties par to, ka 86 gadus vecs cilvēks nomirst ātrajā palīdzībā ceļā uz slimnīcu (un ja būtu slimnīca pie pakša toč nenomirtu) vai bērnam jāceļas agri un pusstunda ar busu uz skolu nebrauc...
Anonīms lietotājs 22483
Vēl jau līdz vēlēšanām ilgi. Koalīcija ir nestabila, priekšā daudz plūkšanās par treknākajiem amatiem (prezidents, ES komisārs, gada beigās arī Latvijas Bankas prezidents), vēl diemžēl viss kas var notikt. Diemžēl arī ne visi ministri ir adekvāti. Ja KPV ar 2 patīkami pārsteidz, tad JKP diemžēl sāk ar katru dienu šokēt jo vairāk. Vakar paskatījos MK sēdi (kā nekā budžeta apstiprināšana valdībā). Bordāns gvelza kaut kādu vājprātu par Autotransporta likumprojektu. Šuplinska bija atnākusi kā uz kaut kādu diseni plikiem pleciem (kaut kā tomēr ir necieņa atkailināties vietā, kur kolēģi vīrieši svīst uzvalkos un kaklasaitēs) + viņas publiskie izteikumi un padošanās Latgales skolu ņerkstēšanai... Viņa nav savā vietā. Bordāns nav neko labāks par Gobzemu, un JKP ir tik pat neuzticama koalīcijas partnere kā KPV. Pa 3,5 gadiem viss vēl var notikt. Diemžēl...
Anonīms lietotājs 34210
Rīgas domē, piemēram, algas pieaugums notiek automātiski, atkarībā no vidējās algas valstī izmaiņām. Proti, ja pieaug vidējā alga valstī, pieaug arī Rīgas domnieka alga. Kāpēc to pašu modeli nevar ar likumu iestrādāt skolotāju algu aprēķinā - piesaistot vidējai algai valstī un tās izmaiņām? (salīdzinājumam - pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas 2018.gadā Latvijā bija 1004 eiro).
Anonīms lietotājs 22614
Domāju, ka Rīgas domē alga ir būtiska tikai sīkajiem gariņiem - augstāku amatu ieņēmēji - droši vien ne visi - tur ieņem pozīciju biznesa interešu lobēšanai, kas arī nodrošina tiem biezu sviesta kārtu un vēl ko citu pa virsu uz amata nodrošinātās maizes rikas.
Anonīms lietotājs 22614
Izglītība, veselības, visa ekonomika - igauņi mums priekšā....ierosinājums - algot igauņu valdību Lavijas vajadzībām, būtu lētāk, bet galvenais - efektīvāk.
Guntis Pauliņš
visos amatos nomāinit poļitrukus -prihvatizatoru ar daritājiem-inntelektuāļiem, un vissss notiks ! tas jau no padomjulaikiem- par vadītājiem iecelt partijas poļitrukus, nevis cilvēkus, kuri saprot drēbi !!!!
Anonīms lietotājs 18959
Tik sakarīgs un inteliģents cilvēks. Prātam neaptverami, ka Kariņa vietā varēja būt arī Gobzems.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti