Rīta Panorāma

Telefonsaruna ar LIZDA priekšsēdētāju Ingu Vanagu par pedagogu gatavošanos piketam

Rīta Panorāma

Intervija ar Aivu Vīksnu par iniciatīvu "Līderes kods"

Intervija ar ministru prezidentu Krišjāni Kariņu par budžetu 2019

Premjers: Reformas izglītībā nenotiek; jāskatās uz Igaunijas piemēru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Reformas Latvijas izglītības sistēmā īsti nenotiek, un nav pamata pedagogu algu kārtējam pieaugumam, to Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Viņš atgādināja, ka iepriekšējā valdība, lemjot par skolotāju algu pieauguma grafiku, izvirzīja vairākus nosacījumus, kad algas būtu jāceļ, tostarp izglītības sistēmā jābūt reformām. Taču reformas izglītības sistēmā īsti nenotiek, tāpēc algu pieaugumam nevajadzētu būt, teica premjers, gan norādot, ka ir atrasti 11,4 miljoni eiro, lai celtu atalgojumu, taču ar to nepietiek.

Ministru prezidents uzsvēra, ka, piemēram, Igaunijā izglītības nozarei tiek atvēlēts aptuveni tikpat daudz resursu kā Latvijā, taču kaimiņvalstī pedagoga atalgojums ir aptuveni divas reizes lielāks. Tas skaidrojams ar to, ka izglītības sistēma Igaunijā ir sakārtota, un tas ir jādara arī Latvijā, teica premjers, norādot, ka to valdība arī dara, strādājot gan pie teritoriālās, gan izglītības reformas.

Kariņš norādīja, ka valdība ir gatava meklēt risinājumus skolotāju algu palielināšanai, taču tie ir jārod izglītības sistēmā.

Turklāt nozares arodbiedrībām būtu jāpalīdz atrast labāko risinājumu, lai varētu turpināt paaugstināt pedagogu atalgojumu.

Lūgts skaidrot, kāpēc nevar īstenot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumus un naudu skolotāju algām meklēt caur būvniecības ģenerālvienošanos, mežu nozarē vai paņemt jaunā cietuma celšanai paredzētos līdzekļus, Kariņš atbildēja, ka nevar ņemt naudu no attīstībai paredzētiem līdzekļiem.

KONTEKSTS:

Iepriekšējā valdība pērn vasarā apstiprināja grafiku pakāpeniskai pedagogu algu celšanai. Vienlaikus noteikts, ka algu pieauguma grafiks ir indikatīvs. Proti, par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība lemtu atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai. 

Saskaņā ar grafiku zemākajai mēneša darba algas likmei pedagogiem jāpalielinās no pašreizējiem 710 līdz 750 eiro no šā gada  1. septembra, taču jaunā valdība secināja, ka 2019. gadā pedagogu algu palielinājums nenotiks.

Tā kā valdība otrdien, 5. martā, izskatot šā gada valsts budžetu, neatrada finansējumu minimālās pedagogu darba samaksas likmes celšanai, LIZDA trešdien, 6. martā, iesniegs pieteikumu piketam, kas notiks šā gada 20. martā. Pikets plānots pie Saeimas nama, kur pulcēsies vismaz 2500 arodbiedrības biedru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti