Kariņš stāstīja, ka tehniskajā budžetā papildu tēriņi netiek iekļauti, ja tie nav iepriekš nostiprināti, un pedagogu algu pieaugums tajā nav bijis paredzēts.
Premjerministrs uzsvēra, ka budžeta apstiprināšana jau tā ir ievilkusies un strīdīgu jautājumu skatīšana to vēl vairāk aizkavētu.
Premjers solīja, ka pedagogu algu jautājumu turpinās skatīt aprīlī, kad tiks spriests par nākamā gada budžetu. Tajā jaunā valdība varēšot lemt par politiskiem jautājumiem.
Kariņš klāstīja, ka vienā budžetā nav iespējams atrisināt visus sasāpējušos jautājumus. Viņš saprotot, ka tie ir objektīvi izaicinājumi, un turpinās risināt visus sasāpējušos jautājumus valstī, tostarp izglītībā. Šajā jomā problēma esot ne tikai algas, bet arī pāreja uz mācībām latviešu valodā un izglītības kvalitātes uzlabošana.
"No agrākiem pieņemtiem lēmumiem, ko Saeima pieņēmusi, piemēram, kas attiecas uz mediķu algām, tas ir iekļauts. Kas attiecas uz vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem, šis ir process, kas ieies tālāk uz priekšu 2020. gada budžetā, kad mēs sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemtu budžetu.
Nav iespējams vienā gadā, vienā budžetā, faktiski divās nedēļās, atrisināt visus valstī sasāpējušos jautājumus.
Tie ir objektīvi, tie ir saprotami, tie ir patiesi izaicinājumi. Mēs apņemamies turpināt darbu arī pēc šī tehniskā budžeta pieņemšanas, lai turpinātu risināt sasāpējušos jautājumus, kādi sabiedrībā ir, visās jomās, ne tikai izglītībā. Jo tur mums ir ne tikai algu jautājums, bet arī pārēja uz valsts valodu, šī reforma jāīsteno, mums ir jāuzlabo izglītības kvalitāte kopumā," stāstīja Kariņš.
Pedagogu arodbiedrība šo paziņojumu jau nodēvējusi par solījumu neturēšanu un ir gatava sasaukt padomes ārkārtas sēdi, lai lemtu par turpmākām darbībām.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") iepriekš ieteica naudu meklēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iekšējās rezervēs. Tomēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) atzina, ka visu nepieciešamo summu - 27 miljonus eiro - neizdosies atrast.
Pedagogu arodbiedrība norādījusi, ka jau otro reizi valdība netur pedagogiem dotos solījumus. Arodbiedrība ir gatava veikt arī proaktīvākas darbības, lai panāktu, ka valdība pilda pērn apstiprinātajā pedagogu darba samaksas grafikā noteikto.
Pedagogu darba samaksas grafiks paredz, ka katru gadu pedagogu algas celsies, līdz 2022. gadā minimālā likme būs 900 eiro mēnesī.
Jau ziņots, ka ministri vienojušies finanšu noziegumu apkarošanai piešķirt papildu 7,6 miljonus eiro, taču tas jau tā apjomīgo robu budžetā palielinājis līdz 44,5 miljoniem eiro.
