Joprojām pat valsts amatpersonu runās bēgļa, nelegālā imigranta un patvēruma meklētāja terminu lietojums ir neskaidrs, lai gan atšķirības ir būtiskas.
Patvēruma meklētājs. Cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu. Viņam nav tiesību Latvijā strādāt, un tas ir pagaidu statuss, kamēr amatpersonas nolems, vai piešķirt bēgļa statusu. Ja statusu nepiešķir, patvēruma lūdzējs tiek izraidīts atpakaļ uz izcelsmes valsti.
Bēglis. Cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības vai sociālās grupas dēļ. Līdz ar bēgļa statusu persona iegūst pastāvīgo uzturēšanās atļauju, drīkst strādāt un brīvi pārvietoties.
Alternatīvais statuss. To piešķir cilvēkam, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi, un ik gadu to pārskata. Šo statusu piešķir, ja cilvēkam draud nāvessods, spīdzināšana vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ nav iespējams atgriezties dzimtenē.
Nelegālais imigrants. Cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu. Arī patvēruma meklētājs, kuram atteikts bēgļa vai alternatīvais statuss, bet viņš nav izceļojis, kļūst par nelegālo imigrantu.
