Pusaudži reti nonāk audžuģimenēs
Statistika dati par pašlaik audžuģimenēs ievietotajiem bērniem rāda, ka skaitliski pusaudžu audžuģimenēs ir pat vairāk nekā, piemēram, zīdaiņu, kurus aprūpēt grib daudzi. Tomēr to nevar viennozīmīgi vērtēt.
Apskatot datus viena gada griezumā, redzams, ka no aptuveni 300 audžuģimenēs ievietotiem bērniem gandrīz puse bijuši mazuļi vecumā līdz trīs gadiem. Turpretī pusaudža gados audžuģimenē nonācis vien katrs desmitais bērns. 2017. gadā tie bija 36 pusaudži.
Tas nozīmē, ka vairums pusaudžu, kas patlaban dzīvo audžuģimenēs, tur nonākuši pirms vairākiem gadiem un tātad arī salīdzinoši mazākā vecumā.
Tāpat uzņemties rūpes par pusaudzi ir gatava vien katra desmitā ģimene, kas izlēmusi adoptēt, un tas ir ļoti maz. Pērn tie bija tikai deviņi bērni.
Problēmu amatpersonas apzinās, vismaz tā atbild intervijās, bet, vai ir kas darīts, lai veicinātu tieši pusaudžu pieņemšanu? Pērn valdībā pieņemti noteikumi par specializētām audžuģimenēm. To mērķis – finansiāli dāsnāk atbalstīt tās ģimenes, kas gatavas uzņemt smagi slimus bērnus vai uzņemt bērnus 24 stundu režīmā. Vai arī pusaudžiem nepieciešams veidot specializētas ģimenes? Tas tika apsvērts, bet ne atbalstīts.
Darbs ar pusaudzi – "vesela māksla"
Statistika rāda, ka mazo bērnu bērnunamos palicis visai maz, tikmēr katrs trešais "sistēmas bērns" ir pusaudzis. Pusaudži bērnunamos arī uzturas visilgāk. Ilgstošas aprūpes centros puse no bērniem, kas tur mēdz nodzīvot pat piecus līdz sešus gadus, ir sasnieguši 13 gadu vecumu. Tikmēr mazo bērnu tur tikpat kā nav.
Latvijas Televīzijas iepriekš izpētītais liecina, ka nepaklausīgākos pusaudžus bērnunami mēdz sūtīt uz internātskolām, psihoneiroloģiskām slimnīcām un tādām pāraudzināšanas vietām kā "Bērnu oāze".
Tas norāda, ka šī "sistēmas bērnu" vecuma grupa ir neērta, pat bērnunamu darbiniekiem trūkst iemaņu darbā ar šiem bērniem.
Strādāšana ar pusaudzi, tā esot vesela māksla, ko ne katrs prot, sacīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Renāte Alberga. "Labus, kvalificētus, profesionālus darbiniekus ir grūti atrast," viņa atzīst.
Arī citi nozares speciālisti teic, ka mazu bērnu aprūpe ir salīdzinoši vieglāka. Tikmēr daudziem “sistēmas bērniem” pusaudžu vecumā ir atkarību problēmas, vardarbīga uzvedība, klaiņošana un vēl citas problēmas.
Problēmu vairāk, atbalsts – vienāds
Bet atbalsta apmērs pusaudžus uzņemošām ģimenēm ir tāds pats kā citām. Arī apmācības visiem vienādas. Problēmu vairāk, bet palīdzības apmērs no tā nemainās.
"Ja man nav palīdzības, ja man nav atbalsta, ja man nav instrumentu… ja man galu galā nav ķiveres un šis ūdens, ar ko ugunsgrēku dzēst, tad es nevaru neko izdarīt ar kailām rokām," skaidro profesionālo audžuģimeņu apvienības "Terēze" vadītāja Ārija Martukāne.
Viņa uzskata, ka nepieciešams vērt vaļā Ministru kabineta noteikumus par atbalstu specializētām audžuģimenēm.
Kā zināms, noteikumu tapšanas laikā pērn vasarā izskanēja versijas gan par ģimenēm, kas vēlas rūpēties tieši par zīdaiņiem, gan atsevišķām ģimenēm – tieši pusaudžiem, jo bērnu vecuma atšķirības nosaka arī dažādas vajadzības. Tomēr dokumenta gala versijā par bērnu vecumiem neko neielika. Tagad, pēc pusgada, secināms, ka sistēma nestrādā. Valstī aizvien nav nevienas specializētās audžuģimenes. Un, lai to veicinātu, nepieciešams atgriezties pie specializētām ģimenēm tieši pusaudžiem.
"Es uzskatu, ka ir vajadzība, jo arī no kolēģiem es katru dienu saņemu e-pastā vēstules, kur tiek meklētas audžuģimenes bērniem, un pamatā tie visi ir pusaudži," atzīst Bāriņtiesu darbinieku asociācijas priekšsēdētā Aurika Zīvere.
"Ir jābūt speciāli apmācītai ģimenei, ar speciālām prasmēm, lai šie bērni gan tiktu dziedināti, aprūpēti, gan lai ģimenes būtu tam gatavas," uzskata atbalsta kustības “Plecs” eksperte Līga Tetere.
Ministrijā atzīst problēmu
"Mēs esam identificējuši, jā, ka tā ir problēma," saka Labklājības ministrijas (LM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka ("Vienotība").
Noteikumu autori no LM šobrīd nevar pateikt, vai noteikumi jāgroza vai ne. To izlemšot nākamā politiskā vadība.
Vienlaikus problēmu esamību nenoliedz. Esot izveidota darba grupa, kas līdz vasarai vērtēs, kāpēc neviens šim statusam nepiesakās.
"Tika izveidota darba grupa, kuras viens no uzdevumiem arī būs vērtēt, vai nav nepieciešams veidot vēl kādas jaunas specializētās audžuģimenes," klāsta LM parlamentārā sekretāre.
Labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča ("KPV LV") atzīst:
"Ir vērsta uzmanība, ka šie noteikumi ir pretrunīgi un tie tiešām būtu jāsakārto. Neapšaubāmi, ka pie tās lietas es ķeršos, bet, protams, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem."
Tikmēr abu atbildīgo Saeimas komisiju priekšsēdētāji – Andris Skride ("Attīstībai/Par!") no Sociālo un darba lietu komisijas un Artuss Kaimiņš ("KPV LV") no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas – pauž interesi par šiem jautājumiem diskutēt un tos risināt tuvākā laikā.
