Jānis Platkojs Briselē strādā par tulku un no rīta gatavojies doties uz darbu, bet vēl pārbaudījis pēdējos e-pastus, kur saņēmis informāciju par notikušajiem sprādzieniem Briseles lidostā un vēlāk no medijiem uzzinājis arī par sprādzienu Mālbēkas metro stacijā, kuru pats mēdz izmantot visai bieži.
Jānim darba diena tika atcelta. Cilvēkus aicināja nepamest dzīvesvietas, uz ielas dienas pirmajā daļā nemitīgi bija dzirdamas policijas un ātrās palīdzības sirēnas, kā arī helikopteru skaņas, savukārt lielveikali pārtraukuši darbību drošības apsvērumu dēļ, stāstīja Platkojs.
"Jāteic, ka šokējoši, bet man personīgi šķita, ka kādu dienu tas diemžēl [notiks]," atzina Platkojs.
Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš ("Vienotība") paguvis metro stacijai iziet cauri vairāk nekā stundu pirms sprādzieniem.
Kariņš apstiprināja, ka Briseles centrā slēgti visi sabiedriskā transporta tīkli, kas krietni apgrūtina iedzīvotāju dienas gaitas. Taču citās pilsētas daļās ikdienas dzīve ritējusi kā ierasts.
"Es pats devos projām no parlamenta ar automašīnu, un netālu, kur es palieku, iegāju pārtikas veikalā un tur mierīgi iepirkās cilvēki, vairāk tādi pensijas vecumā. Arī pie kafejnīcas cilvēki sēdēja ārā. Šis nav vecpilsētas centrs. Nenormāls kontrasts starp tām šausmām, kas notikušas sprādzienos, bet citur neko tādu vispār neredz (..)," teica Kariņš.
Ģirts Salmgriezis, kurš strādā EP par preses padomnieku, pastāstīja, ka darba ierastais ritms ir pārtrūcis, vairāki pasākumi tikuši atcelti un, iespējams, arī rīt liela daļa Eiropas Parlamenta darbinieku darbu darīs no savām mājām.
"Protams, darbā situācija bija ļoti saspringta, jo šī bija reize, kad skatījāmies, kuri kolēģi ir ieradušies darbā. Viens no maniem kolēģiem Raimonds bija devies uz lidostu, taču, tā kā taksis bija nokavējis 10 minūtes, tad viņš, paldies Dievam, nenokļuva līdz lidostai, mašīna netālu no lidostas atgriezta atpakaļ uz mājām," stastīja Salmgriezis.
Pēc viņa teiktā, skatoties ārā pa EP ēkas logiem, paveras Briselei visai neierasta aina - ir labi laika apstākļi un spīd saule. "Cilvēki staigā, bet tas, kas ir dzirdams ik pa laikam, ir sirēnas, policijas mašīnas. Kustība notiek, nav tā, ka pilsēta būtu pilnībā izmirusi pēc šiem traģiskajiem gadījumiem.
Bet, protams, baiļu sajūta savā veidā ir radīta, un tas jau ir, protams, teroristu mērķis," sacīja Salmgriezis.
Maija Celmiņa savukārt strādā Eiropas Komisijas centrālajā ēkā Valda Dombrovska birojā, kas atrodas ap 200 metru attālumā no sprādziena vietas metro. Maija atzīst, ka dienas garumā bijis teju neiespējami koncentrēties darbam, bažījoties par vēl kādiem sprādzieniem pilsētā.
"Tas, ko mēs uzriez redzējām, bija ļoti daudz "ātrās palīdzības", policijas un ugunsdzēsēju mašīnas. Bija skaidrs, ka ir kaut kas ļoti nopietns un traģisks noticis," stāstīja Celmiņa.
"Visi novērtēja to, cik ļoti ātri policija un drošības dienesti noreaģēja. Šobrīd viss perimetrs ap ES institūcijām ir noslēgts. Bet tās ziņas ir satraucošas, mēs sekojam līdzi tam, kas notiek (..)," atzina Celmiņa.
Konsulārajam dienestam bijuši daudzi zvani no Latvijas iedzīvotājiem, kas interesējušies par tuviniekiem, Briselē izveidots arī krīžu centrs. Ārlietu ministrijai patlaban nav ziņu par cietušiem Latvijas valsts piederīgajiem Briseles teroraktos.
Jau ziņots, ka otrdienas, 22.marta, rītā pa diviem sprādzieniem nogranda Briseles lielākajā, Zaventemas starptautiskajā lidostā un Briseles metro. Terora aktos dzīvību zaudējuši aptuveni 30 cilvēki un vēl desmitiem ir ievainoti. Pieļauts, ka uzbrukumus izdarījuši teroristi-pašnāvnieki. Lidosta un metro ir pārtraucis darbu.
Atbildību par sprādzienu sēriju Briselē uzņēmies radikālais islāmistu grupējums “Daīš” jeb “Islāma valsts”, ziņo mediji.
