ĪSUMĀ:
- Siltās ziemas dēļ gan valsts, gan pašvaldības ietaupa uz ceļu kopšanas rēķina.
- Izdevumus nācies palielināt brauktuvju uzturēšanas darbiem.
- Asfaltā bedres rodas mazāk, grantētie ceļi mitruma iespaidā ļogās vairāk.
- Ar mežizstrādi saistītie neapmierināti, jo nevar lietot ceļus.
- “Latvijas Valsts ceļi” šajā ziemā ietaupīja aptuveni 8,5 miljonus eiro.
- LVC vasarā sniegam neiztērēto naudu sola vairāk ieguldīt ceļu atputekļošanā.
- Tikmēr pašlaik virkne ceļu jāslēdz pārāk liela mitruma dēļ, saka Lange.
- Stabilus ziemas apstākļus sinoptiķi nesola arī turpmāk.
Šajā ziemā tā arī neesam piedzīvojuši stabilus ziemas apstākļus – vismaz nedēļu un līdz pat mēnesim ilgu salu un sniegu. Šoziem tikai pāris dienu ilgi bijuši periodi, kad visā valsts teritorijā saglabājies sals. Kopumā vidējā temperatūra ir pozitīva, arī mitrums pēdējā laikā vairojas, secina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Februāra sākums bija mitrs, salīdzinoši daudz lijis, zemes virskārta nav sasalusi, ūdens varēja iefiltrēties augsnē, jo apakšā nav sasaluma, un kopumā šī ziema ir netipiska, norāda Krūmiņa.
To dabā vēro arī Vidzemē, kur citus gadus ziema bijusi noturīgākā valstī. Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja vietniece Dace Mažānova no saraksta “Mazsalacas novadam” vērtē, ka brauktuves novadā šoziem kalpo salīdzinoši labi, vien lauku ceļi vairāk piekārtojami.
Viņa gan atzīst, ka ar mežizstrādi saistītie novada iedzīvotāji ir neapmierināti, jo masas ierobežojumu dēļ nevar lietot ceļus.
Mazsalacai izdevies ietaupīt uz ceļu tīrīšanai ieplānotās naudas rēķina, un to izmantos seguma sakārtošanas darbiem.
Līdzīga situācija ir Mazsalacai kaimiņos – Rūjienas novadā. Mērs Guntis Gladkins no Vidzemes partijas stāsta, ka ziemā mēģina nolīdzināt meža ceļus, bet pārējie ceļi ir pietiekami labā stāvoklī, šoziem asfalta ceļiem neveidojas bedres, bet grants ceļi visvairāk cieš šajā mitrajā, siltajā periodā.
Tikmēr Siguldas novada vadītājs Uģis Mitrevics no “Reģionu alianses” teic, ka šoziem ceļus apsaimniekot ir sarežģīti, kad ceļi nedaudz apžūst, tos greiderē, bet asfaltētajās ielās ir mazāk bedru, nekā citus gadus. Novads šoziem cer ietaupīt uz ceļu ziemas uzturēšanas darbiem, bet ietaupīto “liks atpakaļ ceļos”.
Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) tā pārvaldīto brauktuvju uzturēšanai ik ziemu tērē no 20 līdz 30 miljoniem eiro, bet šajā ziemā ir izdevies ietaupīt aptuveni trešo daļu jeb 8,5 miljonus eiro.
Tas ir būtisks ieguvums, vērtē kompānijas vadītājs Jānis Lange.
Arī Lange atzīst, ka asfaltēto ceļu stāvoklis ir labāks, un tā ir iespēja vairāk uzmanības pievērst grants segumiem, kam novirzīts vairāk līdzekļu.
Gaidāmajā vasarā “Latvijas Valsts ceļi” sniegam neiztērēto naudu sola vairāk ieguldīt arī tā dēvētajā ceļu atputekļošanā, jo saņem daudz iedzīvotāju sūdzību. Tikmēr pašlaik virkne ceļu jāslēdz pārāk liela mitruma dēļ, saka Lange.
Stabilus ziemas apstākļus sinoptiķi nesola arī turpmāk. Sals būšot vien atsevišķās dienās, turklāt februāra atlikušajās nedēļās arvien gaidāms daudz nokrišņu, prognozē Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Marta sākums varētu atnāk ar sausākiem laika apstākļiem, bet bez stabila sala.
Valsts autoceļos šogad plānots ieguldīt vairāk par 250 miljoniem eiro, kas būs nedaudz vairāk nekā pērn, bet ļaus kapitālieguldījumus veikt 477 kilometros ceļu – tieši tādā pašā apjomā kā pagājušajā gadā.
