SEPLP vadītājs saskata politiķu mēģinājumu izdarīt spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem

Politiķu izteikumi par sabiedrisko mediju saturu un paziņojumi sasaukt Saeimas komisijas sēdi par to ir uzskatāms par mēģinājumu izdarīt spiedienu, intervijā Latvijas Radio norādīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs Jānis Siksnis.

Vai vēlēšanu tuvošanās ietekmējusi politiķu izteikumus par sabiedriskajiem medijiem?
00:00 / 03:22
Lejuplādēt

Publiskajā telpā raisoties diskusijām par sabiedrisko mediju atsevišķiem ziņu sižetiem, šonedēļ izskanēja politiķu iecere sasaukt Saeimas komisijas sēdi. Uz to asi reaģēja gan paši mediji, gan žurnālistu asociācija.

Arī Siksnis atzina, ka pēdējās dienās ir bijusi pārsteidzoša retorika no politiķu puses. “Tas liecina, ka acīmredzot vēl ir daudz darāmā, lai skaidrotu sabiedrisko mediju nozīmi, veidu, kādā tie darbojas, kādēļ tie vajadzīgi,” sacīja Siksnis.

Viņš kritizēja to, ka Saeimas par nozari atbildīgās komisijas vadītājs plānoja sasaukt sēdi par redakcionāliem jautājumiem. “Likums skaidri pasaka, ka sabiedriskie mediji ir brīvi no politiskas, ekonomiskas vai citu interešu grupu ietekmes,” norādīja SEPLP loceklis.

Šonedēļ gan notika Saeimas attiecīgās komisijas sēde, bet tā bijusi sen plānota par citiem jautājumiem. Lai gan tajā izskanēja arī viedokļi par saturu, Siksnis pauda, ka tie bijuši tikai izteikumi un SEPLP nepiedalījās šajā diskusijā.

Tiesa, politiķu paziņojumi arī šajā gadījumā ir uzskatāmi par mēģinājumu iejaukties un izdarīt spiedienu, kas gan nav pieļaujams, uzskata Siksnis.

Taujāts par izskanējušās kritikas pamatotību, Siksnis sacīja, ka SEPLP nedrīkst iejaukties mediju satura veidošanā un arī redakcionālo lēmumu komentēšanā.

Padome ir saņēmusi vienu iesniegumu par sabiedrisko mediju saturu, kurā esot kādas nepieņemamas lietas. “Es pilnīgi noteikti varētu teikt, ka tie ir no konteksta izrauti, no sabiedrisko mediju veidotajiem materiāliem kaut kādi atsevišķi fragmenti, kas šķiet absolūti manipulatīvi un nevarētu tikt normāli vērtēti, nevarētu būt pamats kādam vērtējumam,” sacīja Siksnis.

Vienlaikus SEPLP vadītājs atzina, ka sabiedriskos medijus var un vajag kritizēt. “Tas vajadzīgs, lai mediji nezaudētu savu kvalitāti, lai būtu pēc iespējas augstvērtīgāks saturs,” sacīja Siksnis, norādot, ka iespējams vērsties medijos, to ētikas komisijās. Viņš lielas cerības liek uz likumā paredzēto mediju ombudu.

To, ka deputātu aicinājumi izvērtēt atsevišķus sižetus izklausās pēc mēģinājumiem iejaukties redakcionālajā neatkarībā, secina mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne.

“Šajā gadījumā es tiešām neredzu neko īpaši jaunu. Līdzīga attieksme ik pa laikam izlaužas no Saeimas pārstāvjiem.

Tajā es redzu atšķirību, kā politiskajā vidē tiek izprasta sabiedrisko mediju misija. Mēs redzam centienus sasaistīt sabiedrisko mediju darbību ar valsts pakalpojumu sniegšanu jeb jāatspoguļo šobrīd pie varas esošo cilvēku nostājas,” sacīja Rožukalne, norādot, ka tā tam nevajadzētu būt.

Eksperte uzskata, ka bīstamība rodas tad, kad ir deputātu centieni instrumentalizēt sabiedriskos medijus politiķu mērķu īstenošanai. Lai tas nenotiktu, jābūt regulārām diskusijām par to, kāda ir sabiedrisko mediju loma.

Diskusijas nepieciešamībai piekrīt arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA). Vienlaikus asociācijas vadītājs Iļja Kozins uzskata, ka vēlēšanu tuvošanās ietekmējusi politiķu izteikumus par sabiedriskajiem medijiem: “Ir skaidrs, ka cilvēkiem ir jākrāj punkti pirms vēlēšanām. Un situācijā, kad ir Covid-19 krīze un to labo darbu varbūt nav tik daudz, tad atsevišķi cilvēki meklē dažādus veidus un paņēmienus, kā politiskos punktus sev iegūt. Es uzskatu, ka nozākāt medijus ir viens no klišejiskākajiem un klasiskākajiem paņēmieniem, kā tos punktus iegūt.”

LŽA vadītājs uzsvēra, ka politiķi nevar un nedrīkst iejaukties sabiedrisko mediju saturā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt