Zaļo gaismu Augstākās izglītības un zinātnes reformu rīcības plāna izstrādei jau janvārī deva valdība, liekot nozares ministrijai nospraust konkrētus darbus augstākās izglītības un zinātnes politikas mērķu sasniegšanai šajā un nākamajā gadā. Plāna mērķis – pasaules līmeņa augstākā izglītība, savienota ar augstas raudzes zinātni.
Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Gatis Krūmiņš norādīja, ka plānā iespējams, būs jāmaina atsevišķi termiņi, jo aizkavējies, piemēram, zinātnes starptautiskais izvērtējums, uz ko balstīti vairāki plāna punkti. Viņš atzīst, ka nav pārliecības, vai visu koncepciju rakstīšana nebūs pa tukšo, ja mainīsies nozares politiskā vadība.
„Domāju, ka ar ministra maiņu uzstādījumi daudzos jautājumos tiešām var mainīties. Kaut gan šobrīd maiņa jau ir notikusi. Teikšu tā, ka man ir sajūta, ka ministrs ir par sevi un ministrija strādā par sevi. Jo tās lietas, ko mēs šodien diskutējām, ir diezgan lielā pretrunā ar to, ko pirms tam runāja arī ministrs savā ziņā," izteicās Krūmiņš. Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Pāvels Jurs pauda, ka plāns vēl ir uzlabojams un priekšā ir daudz darba.
Augstākās izglītības un zinātnes reformu jeb attīstības plānam būtu jābūt visas valdības atbildībai, un nozares ministru maiņai to nevajadzētu ietekmēt, uzskata Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš. Tikmēr Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, kura vadītā augstskola allaž bijusi opozīcijā Ķīlim, atzīst, ka sarunās ar ministrijas darbiniekiem nav jutis pārliecību, ka iesāktais kurss turpināsies, ja Ķīlis savu amatu pametīs. „Mans personīgais viedoklis - te ir ļoti liela neizpratne par to, kas būs, kas mainīsies. Nedomāju, ka vajag virzīt šīs idejas, ja ministrs mainās, jo daudzām no tām ir ļoti negatīva aura," par radušos situāciju stāsta Naumovs.
Izglītības ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa gan uzsver, ka galvenie reformu virzieni paliks līdzšinējie arī tad, ja mainīsies nozares politiskā vadība. Pēc viņas teiktā, īsti jau tie virzieni un uzstādītie mērķi nevarētu mainīties, jo ir skaidrs, ka ir jādomā par resursu efektīvāku izmantošanu, studiju programmu, cilvēkresursu starptautisku dimensiju - tie ir globāli uzstādījumi, kas ir spēkā visās valstīs. Jautājums ir tikai par to, ar kādiem pasākumiem to sasniedzam un cik ilgā laikā.
Jau iepriekš diskusijas ap Augstākās izglītības reformu bijušas ievērojamas. Ķīlis pastāvēja uz to, ka Latvijas augstskolas daudzos gadījumos nespēj piedāvāt kvalitatīvas izglītības programmas, savukārt augstskolas šādu apgalvojumu noraidīja.
Tikmēr par to, vai turpinās vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, lielāka skaidrība varētu būt pirmdien, kad viņu par to izvaicās Reformu partijas valde.
