Lieta tika ierosināta pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera iesnieguma, kurā norādīts, ka, piesaistot prokurora mēnešalgu rajona tiesneša mēnešalgai, kas attiecīgi piesaistīta valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgai, nav ņemtas vērā atšķirības šo amatu statusā, funkcijās un atbildībā.
ST savā lēmumā par lietas izbeigšanu norādīja, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmei jau bija izvērtēta lietā par tiesnešu atalgojumu. Šajā lietā tika nolemts, ka apstrīdētās normas ir neatbilstošas Satversmei un ir spēkā neesošas no 2019.gada 1.janvāra.
ST gan uzsvēra, ka prokuratūra ir tiesu varas institūcija un prokurori ir tiesu varas amatpersonas, tomēr prokurori nespriež tiesu. Lai prokuratūras funkcijas tiktu īstenotas, ir nepieciešams nodrošināt prokuroriem neatkarības garantijas, tomēr prokuroru neatkarība pēc savas būtības nav identiska ar tiesnešu neatkarību, kuru garantē Satversmes 83. pants.
ST norādīja, ka ģenerālprokurors nav lūdzis atzīt par neatbilstošu Satversmei prokurora mēnešalgas piesaisti rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai, kā arī nav norādījis tādus juridiskus apsvērumus, kuru dēļ Satversmes tiesai būtu atsevišķi jāvērtē apstrīdēto normu ietekme uz prokuroru mēnešalgu. Turklāt pieteikums tika iesniegts pirms ST sprieduma lietā par tiesnešu atalgojumu un pirms stājās spēkā Atlīdzības likuma grozījumi, ar kuriem Atlīdzības likums papildināts ar normu, kas noteic tiesnešu un prokuroru mēnešalgu aprēķināšanas kārtību 2018.gadā.
