Satversmes tiesa ierosina lietu par pāreju uz mācībām tikai latviski

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Izglītības likuma normām, kas paredz pāreju uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā, informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Apstrīdētās normas nosaka, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā, bet skolas var papildus ieviest mācību priekšmetus, tajā skaitā mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Pieteikumu iesniedzēji “Saskaņas” deputāti uzskata, ka apstrīdētās normas diskriminē mazākumtautības, “jo tās nepamatoti ierobežo dzimtās vai ģimenes valodas lietojumu izglītībā”.

Turklāt ar apstrīdētajiem aktiem esot paredzēts noteikt iespēju iegūt izglītību svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi. “Tādējādi esot nepamatoti pieļauta atšķirīga attieksme pret mazākumtautībām, kuru dzimtā valoda nav kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām,” uzskata iesniedzēji.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka, ņemot vērā valsts iespējas un sabiedrībā esošo pieprasījumu pēc mazākumtautību izglītības sistēmas, apstrīdētās normas nenodrošina mazākumtautību pārstāvjiem pienācīgu iespēju saglabāt un attīstīt savu valodu un identitāti.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 25. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018. gada 25. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

KONTEKSTS: 

Saeima 22.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā. 

Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

Līdz ar izmaiņām 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Bet 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Savukārt centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti