Salacgrīvas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Cīrulis Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” paskaidroja, ka iepriekš dome, iedzīvotāji un valsts institūcijas bija atradušas kompromisa variantu, atbilstoši kuram būvētu jaunu dzelzceļa līniju. Taču pēc Vides pārraudzības biroja atzinuma to nav iespējams īstenot nodarītā kaitējuma dabai dēļ. Proti, dzelzceļš varētu šķērsot „Natura 2000” programmā iekļautās teritorijas. Tāpēc pašvaldībai esot jāpiekrīt citam variantam, kam dome nevēlas dot akceptu.
Cīrulis argumentēja, ka viņu piedāvātajā variantā kaitējums dabai būs minimāls. Taču, lai situāciju atrisinātu, dome piedāvā valsts institūcijām risinājumus, kas palīdzēs atkārtoti vienoties. Tāpat dome ir gatava vērsties Eiropas Savienības (ES) institūcijās, lai pierādītu, ka dzelzceļš nenodarīs lielu postu „Natura 2000” tīklā iekļautajām teritorijām.
To apliecināja arī domes priekšsēdētājs Straubergs, norādot, ka vietvara gatava runāt ar Eiropas atbildīgajām institūcijām. Viņš pauda neizpratni par birokrātisku un formālu pieeju šajā situācijā. Viņš arī stāsta, ka Salacgrīva pieņēmusi deklarāciju par zaļo novadu un uzsvēra virkni lietu, ko pašvaldība šajā jomā ir paveikusi.
Tikmēr Cīrulis nekavējās izteikt pārsteigumu par to, ka jau iepriekš bija jābūt skaidram, ka dzelzceļš nedrīkstēs šķērsot „Natura 2000”. Līdz ar to nav skaidrs, kāpēc tad neviens salacgrīviešus nebrīdināja, ka viņu iecerētais variants varētu palikt neapstiprināts.
Pilnsabiedrības „RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis noraidīja varbūtību, ka salacgrīvieši būtu apzināti vai neapzināti maldināti. Viņš paskaidroja, ka, saskaņojot dzelzceļa trases maršrutu cauri visiem Latvijas novadiem, nebija zināms precīzs trases novietojums, jo dažādu diskusiju un kompromisu iznākumā varēja notikt pārmaiņas. „Tajā brīdī mums tādas informācijas nebija, jo mēs veidojām kopā ar pašvaldību un iedzīvotājiem labāko risinājumu. (..) Visā Latvijā mums ir akceptēts trases novietojums, izņēmums mums ir Salacgrīva,” sacīja Balgalis.
Savukārt Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Māris Riekstiņš norādīja, ka no vienas puses, vēl notiks diskusijas par dzelzceļa trasi. No otras puses, daudz laika vairs nav, un ministrija nevar virzīt Ministru kabinetam nepiepildāmas idejas. Tāpēc, ja salacgrīviešu idejas un vēlmes nebūs pieņemamas, tad apspriešanai valdībai tiks virzīts variants, kam Salacgrīvas dome šobrīd nepiekrīt.
Salacgrīvas domes neapmierinātību ar „Rail Baltica” projekta gaitu publiski pirmo reizi pauda otrdien, 5.jūlijā. Pašvaldību uzmanīgu darīja fakts, ka var nākties īstenot nevis sabiedrības atbalstīto dzelzceļa līnijas novietojumu, bet gan vienu no variantiem, kas atrodas tuvāk jūrai un skar vairāk īpašumu un attīstāmās teritorijas. Pašvaldība uzskata, ka ir apmānīta, jo tāds variants nemaz netika apspriests.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
