Gadu pēc „ABLV Bank” sabrukuma Saeimā atsākušās diskusijas par izmaiņām banku uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas – padomes darbības modelī. Šoreiz likumprojektu paketi, kas paredz, ka turpmāk visi komisijas padomes locekļi amatā jāapstiprina Saeimai, virza valdība.
Trešdien, 22. maijā, par Finanšu un kapitāla komisijas likuma grozījumiem atbildīgā komisija sāka izskatīt likumprojektam iesniegtos priekšlikumus. Plašas diskusijas izraisīja ierosinājums jau līdz šā gada oktobrim izveidot jaunu komisijas padomi. Saeimas Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija aizstāv viedokli, ka visas padomes apstiprināšana Saeimā stiprinās tās leģitimitāti.
Tikmēr „Saskaņas” deputāts Vjačeslavs Dombrovskis to apšauba: „Tie argumenti, kas ir izskanējuši, nav ne pārliecinoši, ne loģiski. Attiecībā uz FKTK leģitimitāti… Jūs gribat pateikt, ka pašreizējās FKTK pieņemtie lēmumi ir bijuši neleģitīmi? Gribat pateikt, ka, jo vairāk padomes locekļus apstiprinās Saeimā, jo leģitimitāte pieaug? Tad veidosim ar simt locekļiem. Manuprāt, ja ir vismaz viens loceklis, kuru apstiprina Saeima, tad iedod to leģitimitāti.”
Budžeta komisijas sēdē tika nolemts – tā kā FKTK departamentu direktori vairs nebūs arī padomes locekļi,
padomes locekļu skaits ir jāsamazina no līdzšinējiem pieciem cilvēkiem līdz trim cilvēkiem.
Pret to gan iebilda FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne: „Varu no pieredzes pateikt, ka jautājumi padomē ir izskatāmi ļoti daudz. Tas, ko es esmu ievērojusi – tieši departamentu direktori ar savām tekošajām lietām nav spējīgi kvalitatīvi sagatavoties uz padomes sēdēm. Līdz ar to jautājumi tiek skatīti ļoti skrupulozi un pamatīgi pašu sēžu laikā. Un līdz ar to mums ļoti daudzi jautājumi pārliekas no vienas sēdes uz otru, jo mēs vienkārši nepaspējam tos izskatīt.”
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa skaidroja, ka jaunos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļus plānots izraudzīties konkursa kārtībā. Katram no padomes locekļiem tikšot uzticēta kāda noteikta joma, tajā skaitā vienam no viņiem būs jāatbild tieši par naudas atmazgāšanas novēršanu. „Viņi visi neatbildēs par vienu un to pašu. Ministru kabinets noteiks, ka vienam padomes loceklim būs jāatbild tieši par naudas atmazgāšanas novēršanas jomu AML (anti-money laundering), vienam, iespējams, būs jābūt kompetencei par finanšu jomu un uzraudzību, un vadītājam, protams, pēc iespējas plašākai šai kompetencei jābūt,” norādīja Siliņa.
Trešdien atbildīgā komisija paspēja izskatīt vien pusi no kopumā 40 otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbu regulējošajā likumā. Darbu pie grozījumu sagatavošanas otrajam lasījumam plānots turpināt ceturtdien, 23. maijā, bet nākamnedēļ tos plānots izskatīt Saeimas plenārsēdē.
