Panorāma

50 miljonu atmazgāšanas lietā otrs apcietinātais

Panorāma

A. Kaimiņam vairs neinkriminē neatļautu partijas finansēšanu

Uz NEPLP virza TV žurnālistus

Saeimas komisija amatiem NEPLP virza žurnālistus Kalderausku un Eglīti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Koalīcija nespēja vienoties par kandidātiem uz diviem vakantajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amatiem, bet Saeimas atbildīgā komisija nolēma amatiem virzīt žurnālistus Ievu Kalderausku un Jāni Eglīti.

ĪSUMĀ:

  • Saeimas komisija amatiem NEPLP virza žurnālistus Kalderausku un Eglīti.
  • Kalderausku atbalstīja vienbalsīgi visi 8 deputāti.
  • Par Eglīti nobalsoja 5 deputāti, 2 bija pret, 1 atturējās.  
  • Kučinskis Eglīti īsti neatbalsta, nobalsoja, lai komisija pieņemtu lēmumu.
  • Kaimiņš atbalstītu Putni, bet viņš nesolīja pamest “Progresīvos”.
  • Tāpēc arī Kaimiņš balsoja par Eglīti.
  • Eglītis to, ka neguva visu komisijas deputātu atbalstu, sauc par normālu.
  • Eglīša prioritātes: Efektīvāka sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu piešķiršana, sabiedrisko mediju stiprināšanu.
  • Kalderauskas prioritātes ir padomes reputācijas atjaunošana.
  • Par izvirzīto kandidātu apstiprināšanu Saeima varētu balsot nākamnedēļ.
  • Ja Saeima neatbalstīs kādu no kandidātiem, komisijai būs jāvirza cits vai jārīko jauns konkurss.
  • Izskanēja vēlme, lai kandidāti pirms balsojuma tiktos ar Saeimas frakcijām.

Koalīcijas partijas trešdien, 29. janvārī, bez balsojuma nespēja vienoties par diviem kandidātiem uz vakantajiem amatiem NEPLP, un ceturtdien par divu kandidātu virzīšanu balsoja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Par Kalderausku komisija vienojās vienbalsīgi bez strīdiem, bet par otru kandidātu balsoja.  Kalderauskas kandidatūru atbalstīja astoņi komisijas deputāti, savukārt par Eglīti nobalsoja pieci deputāti, divi bija pret un viens atturējās.

Saeimas komisija amatiem NEPLP virza žurnālistus Kalderausku un Eglīti
00:00 / 05:38
Lejuplādēt

Eglīti kā favorītu nosauca komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš, deputāti Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") , Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija).

Pret balsoja “Attīstībai/Par!” deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska un pie frakcijām nepiederošā Linda Liepiņa. Balsojumā atturējās opozīcijā esošās ''Saskaņas'' deputāts Vladimirs Nikonovs.

Komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš iepriekš informēja, ka komisijas “favorīti” uz amatiem NEPLP ir četri – žurnālisti Ieva Kalderauska un Jānis Eglītis, publicists un filozofs Ilmārs Šlāpins, bijušais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs un partijas “Progresīvie” biedrs Roberts Putnis.

Pēc LTV Ziņu dienesta rīcībā esošas informācijas, pret vienu no kandidātiem – publicistu Ilmāru Šlāpinu – kategoriski iebildusi Jaunā konservatīvā partija.

Kučinskis pastāstīja, ka par Eglīti nobalsoja, lai komisija beidzot panāktu vienošanos un virzītu jautājumu izskatīšanai Saeimā, bet viņš pats Eglīša kandidatūru neatbalsta.

„Lai jautājums virzītos uz priekšu, es arī savu balsi atdevu Eglīša kungam, kuram, es domāju, vēl ļoti būs jārunā ar mūsu frakciju, tajā skaitā arī ar mani, lai būtu mūsu frakcijas atbalsts balsojumā [Saeimā],” sacīja Kučinskis.

Savukārt komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš vēlējās atbalstīt Putni, taču vēl ceturtdienas rītā Putnim jautājis, vai viņš izstāsies no partijas, uz ko Putnis esot atbildējis, ka negrasās to darīt, tāpēc arī Kaimiņš izšķīries par atbalstu Eglītim.

„Šis vecais likums tāds ir, ka pieļauj būt [partijas] biedram. Tas arī veicināja manu balsojumu par Eglīša kungu.  Ja Putņa kungs izvēlas būt biedrs, lai ir partijas biedrs, bet manā skatījumā tad nav jābūt NEPLP,” skaidroja Kaimiņš.

Mūrniece savukārt atzina, ka atbalstīja šos divus kandidātus, jo viņiem atbalstu pauda Žurnālistu asociācija, un viņa tam uzticas kā bijusī žurnāliste.

Vairāki deputāti par labāko uzskatīja kādreizējo Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Robertu Putni. Piemēram, “Attīstībai/ Par!” deputāte skaidroja, ka balsoja pret Eglīti, jo par labākiem uzskatījusi Putini un bijušo interneta žurnāla "Satori.lv" galveno redaktoru Ilmāru Šlāpinu.

 Pie frakcijām nepiederošā deputāte Liepiņa izcēla tieši Putni: “Man ir jāsaka tiešām, ka ir ļoti dīvaini, ka no profesionālā viedokļa spēcīgākais kandidāts netiek virzīts uz Saeimas sēdi.”

Par izvirzīto kandidātu apstiprināšanu Saeima varētu balsot nākamnedēļ. Ja gadījumā Saeima neatbalstīs kādu no kandidātiem, atbildīgajai komisijai būs jālemj – virzīt kādu citu no atlikušo kandidātu vidus vai uz brīvo vietu rīkot jaunu konkursu.   

Šobrīd izskatās, ka Ievai Kalderauskai ar to nekādu problēmu nebūs, bet Jānim Eglītim gan pagaidām nav droša atbalsta ne opozīcijā un pat ne koalīcijā.

Kučinskis komisijas sēdē pauda vēlmi, lai kandidāti pirms balsojuma tiktos ar Saeimas frakcijām.

Kalderauska savu izvirzīšanu uzskata par apliecinājumu politiķu gribai sabalansēt savas politiskās ambīcijas ar vēlmi redzēt padomē profesionāļus. Kandidātes prioritātes ir padomes reputācijas atjaunošana. Tāpat jāveicina jomas sakārtošana un stiprināšana.

“Un viens no svarīgiem uzdevumiem ir nepieļaut nozīmīgu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vietējo saturu raidošo televīzijas kanālu skaita samazināšanos, un kopumā jāstrādā arī pie mediju satura mazināšanās riska vadības, lai nepieļautu, ka Latvijas televīzijas un arī radio kanālos vietējā satura skatīšanai veltītais laiks tā būtiski turpinātu mazināties, kā ir šobrīd,” pauda Kalderauska.

Kalderauska arī norādīja, ka viņai “kopumā ir 20 gadu pieredze medijos, nu jau seši gadi tieši televīzijā, un tieši komerctelevīzijā,

līdz ar to es sevi vairāk redzu jomā, kas ir saistīta ar komerctelevīziju jomu, un tāds būs arī mans piedāvājums, tiekoties ar pārējiem NEPLP locekļiem”.

Jautāta, kā būs sastrādāties ar iespējamiem kolēģiem NEPLP, viņa sacīja, ka “tas vienmēr ir ļoti labs jautājums. Ņemot vērā šo neviennozīmīgo attieksmi pret padomes locekļiem, es pieļauju, ka sastrādāšanās varētu būt jauns izaicinājums, papildu izaicinājums, bet es negribētu izdarīt priekšlaicīgus secinājumus, pirms esmu tuvāk iepazinusies ar šiem padomes locekļiem”.

Savukārt Eglītis sacīja, ka “tīri cilvēciski es eju uz padomi sadarboties. Man ir jautājumi, ko es noteikti gribēšu uzdot padomes locekļiem, lai viņi izskaidro vienu vai otru lēmumu, bet katrā ziņā es uzskatu, ka tādai konfrontācijai, īpaši publiskai, nav vietas, jo tas noteikti mums nepalīdzēs šajos informatīvā kara apstākļos vērst lietas par labu”.

“Tas mans galvenais uzstādījums ir stiprināt vai palīdzēt kvalitatīva vietējā satura ražotājiem, būt viņu interešu aizstāvim,” sacīja Eglītis.

Jānis Eglītis, taujāts par prioritātēm, uzskata, ka daudz darāms, lai padarītu efektīvāku sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu piešķiršanu. Tāpat par prioritāti Eglītis nosauc sabiedrisko mediju stiprināšanu.

Eglītis to, ka neguva visu komisijas deputātu atbalstu sauc par normālu.

„Ņemot vērā, ka ir ļoti spēcīgi četri kandidāti, es domāju, ka varbūt kādam likās, ka citi kandidāti ir labāki, un es tur neko tādu nosodāmu nesaskatu, ka Kučinska kungs man palīdzēja. Es jau viņam uzrakstīju, ka paldies viņam par atbalstu,” sacīja Eglītis.

Kučinskis savas frakcijas Saeimas balsojumā atbalstu Eglītim vēl nesolīja un vēlas tikties.

“Viņš ļoti arī tika lobēts. Tā ka daudziem deputātiem, arī mums, bijušas sarunas ar kādām sabiedrisko attiecību firmām. Visas šīs aizdomas par to, ka viņš nebūs tik neatkarīgs, kā mēs vēlamies viņu redzēt, būs jānodzēš,” sacīja Kučinskis.

„To es gan jums nevarēšu nekādā veidā komentēt. Es katrā ziņā nevienu neesmu autorizējis runāt manā vārdā,” uz to norādīja Eglītis.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz šo amatu var pretendēt personas ar augstāko izglītību, vismaz piecus gadus ilgu profesionālo vai akadēmisko pieredzi plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, kā arī ar labu reputāciju.

Likums arī noteic - kandidāts nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks, kā arī sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tāpat par NEPLP locekļa amata kandidātiem var kļūt tikai tādas personas, kuras ir tiesīgas saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

KONTEKSTS:

Konkurss uz divām vakancēm NEPLP izsludināts, ņemot vērā to, ka Saeima 2019. gada 2. maija sēdē atbalstīja Guntas Līdakas atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata. Savukārt oktobra sākumā Saeima atbalstīja NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes atbrīvošanu no amata pēc pašas vēlēšanās.

Kopumā uz divām mediju regulatora vakancēm bija pieteikušies 17 pretendenti, bet vēlāk četri atteikušies no kandidēšanas. Tikmēr NEPLP Sabiedriski konsultatīvā padome par labākajiem kandidātiem atzina Ilmāru Šlāpinu, Robertu Putni, Ievu Kalderausku un Jāni Eglīti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti