Vien divas nedēļas pēc Satversmes tiesas sprieduma, kas atzina par Satversmei neatbilstošām atsevišķas normas likumā "Par valsts noslēpumu", Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputāti kā pirmie iesniedza grozījumus, lai normas labotu.
"Saskaņa" bija paredzējusi noteikt, ka pielaides atņemšanu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam, savukārt pēc pielaides anulēšanas vai piešķiršanas atteikuma persona uz to atkārtoti var pretendēt pēc gada.
Tāpat "saskaņieši" rosināja likumā noteikt, ka valsts drošības iestāde iepazīstina personu, kas pretendē saņemt pielaidi valsts noslēpumam, ar pārbaudes lietā esošajiem faktiem. "Saskaņas" deputāts Andrejs Elksniņš Saeimā aicināja nekavēties un ar "Saskaņas" priekšlikumiem sākt darbu komisijā.
"Minētie priekšlikumi, kurus mēs iesniedzām, ir absolūti identiski tiem mūsu priekšlikumiem, kurus mēs skatījām vēl 2012. gadā, un tad mēs norādījām, ka būs Satversmes problēmas konstitucionālajā tiesā. Mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks minēto jautājumu atrisināt un šīs trīs lietas lielā mērā sakārtot," teica Elksniņš.
Tomēr Saeimas vairākums noraidīja "Saskaņas" iesniegto likumprojektu, tādēļ diskusijas par pielaidēm Saeimā vēl nesāksies. Kā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Armands Krauze, vispirms likumprojektu sagatavos valdība, kas nākamnedēļ izveidos starpministriju darba grupu.
"Valdība izanalizēs šo tiesas spriedumu rūpīgi un izvērtēs visus aspektus un tiesiskos riskus, un izstrādās jaunu regulējumu. Tāpēc es aicinu nesasteigt, un tik nozīmīgā jautājumā, kas skar tiešām valsts drošību, nav pieļaujamas dažādas interpretācijas vai neskaidrības, lai nākotnē izvairītos no sarežģījumiem, kas var skart valsts drošību," teica Krauze.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, "Vienotības" deputāte Solvita Āboltiņa atzīst, ka priekšā ir liels un tehnisks darbs, lai izmainītu likumu atbilstoši Satversmes tiesas lemtajam. Piemēram, Satversmes tiesa ir lēmusi par pārsūdzības kārtību tikai gadījumā, ja pielaide ir atņemta, nevis ja tā ir atteikta pirmajā reizē.
Saeimai, visdrīzāk, būs jāparedz vienāda pārsūdzības kārtība abos gadījumos. Savukārt par personas tiesībām uzzināt iemeslus, kādēļ pielaide ir atņemta vai nav piešķirta, Āboltiņa uzsver, ka tās būs jālīdzsvaro ar dienestu vajadzību savu informāciju aizsargāt. Tomēr Āboltiņa piekrīt, ka vajadzētu novērst iespēju personām spekulēt par savas pielaides atņemšanas iemesliem.
"Katrs no šiem gadījumiem var būt individuāls un atkarīgs no informācijas avotiem. Tieši tāpat kā žurnālistiem ir tiesības aizsargāt savu informācijas avotu, arī dienestiem ir dažādi informācijas avoti.
Tie var būt sadarbības partneri, un šajā situācijā šī informācija ir aizsargājama jau ar kādu nākamo avotu, kurš ir aizsargājams. Tā kā tas nav tik vienkārši risināms jautājums – ātri pasakām visiem patiesību, un tie, kas melo, ātri parādīsies," teica Āboltiņa.
Tiesa Saeimai uzdevusi Satversmei neatbilstošās likuma normas labot līdz nākamā gada 1. jūlijam.
Kā ziņots: pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza kādreizējais premjera Aigara Kalvīša padomnieks, vēlāk – Rīgas lidostas Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš, kuram pēc Drošības policijas lēmuma anulēt pielaidi valsts noslēpumam amats lidostā bija jāpamet. Lazdiņš to pārsūdzēja vispirms Satversmes aizsardzības biroja direktoram, pēc tam ģenerālprokuroram, taču lēmums palika spēkā. Līdz ar to pārsūdzības iespējas bija izsmeltas, tāpēc Lazdiņš uzskatīja, ka likuma “Par valsts noslēpumu” regulējums pārkāpj vairākas viņa pamattiesības.
Ja privātās dzīves aizskārumu Satversmes tiesa nesaskatīja vispār, tad vairākas neatbilstības konstitūcijai tomēr atrada. Tāpēc vairākas normas Satversmes tiesa pasludināja par spēkā neesošām no nākamā gada vidus, tā dodot laiku Saeimai tās grozīt. Piemēram, to, ka speciālās atļaujas anulēšanas procesā ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Valsts noslēpuma aizsardzības jomā ģenerālprokuroram ir plašas un daudzveidīgas pilnvaras, bet par tiesu uzskatīt viņu nevar, teikts spriedumā.
