No katras Saeimā ievēlētās partijas pa vienam pārstāvim sabiedrisko mediju uzraudzīšanai – šādu ideju par to, kādai vajadzētu izskatīties sabiedrisko mediju uzraudzības padomei, vēlas virzīt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība). Un tam netrūkst piekritēju.
Bažas par to, ka politiķi šādi pietuvosies arī mediju saturam, Laizāne mēģina kliedēt ar bažu cēloni – pašiem politiķiem.
“Tas ir ļoti labs mehānisms, kā politiķiem pamanīt, ko otrs politiķis dara, vai viņš cenšas ietekmēt. Ja šajā padomē ir politiķi, viņiem ir izpratne par medija finansiālo nepieciešamību, stabilitāti. Katrs politiķis cīnās par tām sava elektorāta interesēm, kurām ir jābūt nodrošinātām saturā,” uzskata Laizāne.
Taču mediju eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas zinātņu nodaļas vadītāja Anda Rožukalne, kura ir pētījusi sabiedrisko mediju pārvaldības modeļus dažādās valstīs, saka skaidri: “Pilnīgi slikta ideja. Liecina par atpalicību un nepietiekamu informētību tiem padomdevējiem, kas šādu ideju ir izvirzījuši. Būtībā tā ir atpalicība tāpēc, ka visur tas tiek samazināts vai no tā atsakās. Jo attīstību tas neveicina.
Un politiķi, lai gan pārstāv vēlētājus, nodarbojas vai nu ar savu aktuālo interešu lobēšanu un mēģināšanu izdarīt spiedienu, vai grib, lai mediju profesionāļi apkalpo viņu ego.”
Jau pirms gada tika mēģināts virzīt šauras grupas iniciētu priekšlikumu par politiķu ietekmes palielināšanu sabiedrisko mediju uzraudzīšanā, vienlaikus it kā līdzsvaram padomē piedāvājot arī baznīckungus, prezidenta un nevalstisku organizāciju pārstāvjus. Uz laiku noklusināta, bet nu ideja atgriezusies.
“Varbūt esmu pārāk ciniska, bet es nespēju iedomāties situāciju, ka NEPLP sēž politiķi, un viņi ievēro redakcionālo neatkarību. Daļa no šiem cilvēkiem vienkārši nesaprot, kas ir redakcionālā neatkarība. To mēs esam no dažādiem gadījumiem pieredzējuši,” saka Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle un Latvijas Televīzijas satura redaktore Gunta Sloga.
Iecere atdalīt sabiedrisko mediju uzrauga no NEPLP kļuvusi par interešu cīņas lauku. “Mums ir leģitīmi deleģēti sabiedrības pārstāvji, tautas priekšstāvji, kas ir parlamentārieši. Viņiem var būt pastarpinātas tiesības deleģēt nākamos pārstāvjus, un tā ir ideja, ko šodien prezentēja kultūras ministre. Tie būtu politiķu deleģēti pārstāvji. Un tad ir jautājums, kā šī pārstāvniecība tiek balansēta ar zināšanām un ekspertīzi profesionālajā jomā ar neatkarīgu skatu, kas nav politisku vai konkrētu politisku ideju pārstāvošs,” saka Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Putņa ieskatā, ja izvēlas šo ceļu, padomē būtu jābūt vienādā skaitā gan pozīcijas, gan opozīcijas virzītiem pārstāvjiem. Bet Rožukalne norāda uz to, ka mūsdienīga sabiedrisko mediju pārvaldīšana iezīmējas ar profesionāļu ietekmes palielināšanu.
Turklāt, ja salīdzina ar citām valstīm, jāņem vērā arī to, kādas ir padomes funkcijas. Piemēram, lai gan Igaunijā padomē ir politiķi, tie neveido sabiedrisko pasūtījumu, tikai apstiprina gada pārskatu, un algu par to nesaņem.
“Mēs nupat redzējām spilgtu piemēru, kas notika Polijā, kur politiķiem tika dotas iespējas kontrolēt sabiedriskos medijus - tika nomainīti sabiedrisko mediju vadītāji, redaktori redakcijām. Tas izpelnījās lielu pretestību Polijas sabiedrībā. Gan no Eiropas Savienības puses, gan Eiropas raidorganizāciju savienības puses. Jo šī izpratne Eiropas Savienībā ir izveidojusies, ka politiķiem no sabiedriskajiem medijiem ir jāstāv pa gabalu,” saka Latvijas Radio valdes locekle Sigita Kirilka.
Lielākajai daļai esošās NEPLP locekļu pilnvaru termiņš beigsies pēc desmit mēnešiem. Inese Laizāne neslēpj vēlmi pārmaiņas īstenot līdz tam. Un padomi komplektētu jau pēc jauniem principiem, tas ir, ar tiešu politiķu klātbūtni.
“Mans viedoklis – politiķi ne politiķi, bet galvenais, lai viņa sastāvētu no zinošiem kompetentiem cilvēkiem, kuri pārzina Latvijas valsts prioritātes,” saka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ekspertu ieskatā, ideāli būtu paņemt no citām valstīm labāko, integrēt Latvijas modelī, un tie būtu eksperti un profesionāļi. Nākamnedēļ Saeimā tiek organizēta konference par sabiedrisko mediju pārvaldības modeļiem kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, arī Zviedrijā un Vācijā. Jācer – tas varas pārstāvjiem ļaus izvēlēties nevis sev vēlamo modeli, bet patiešām labāko.
Jau ziņots, ka Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ilgstoši ir divas savstarpēji konfliktējošas funkcijas. Viens ir elektronisko mediju regulatora darbs, izsniedzot un anulējot atļaujas un uzraugot raidlaiku. Un otrs uzdevums - sabiedrisko mediju pārvaldīšana. Šobrīd ir vienošanās, ka abi pienākumi jānodala. Sadalot padomi, regulēšana paliktu esošajai institūcijai. Bet no jauna veidotu sabiedrisko mediju uzraugu.
