Pusdiena

Atkal kultūrvēsturiskais mantojums pieejams nelegālajā tirgū

Pusdiena

Pusdiena 13.04.2016

Plāno steidzīgi reformēt NEPLP

Reformējot NEPLP, sabiedrisko mediju uzraugā grib iekļaut arī politiķus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ātrā tempā politikas veidotāji plāno reformēt mediju uzraugu – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Paredzēts to dalīt un veidot atsevišķu visa mediju tirgus uzraugu un atsevišķu sabiedrisko mediju padomi. Izskan iecere iekļaut padomes locekļu vidū arī politiķus vai viņu izvirzītus pārstāvjus, taču eksperti pauž neizpratni par to. Paredzēts, ka jaunajam modelim jābūt uz galda jau līdz pašreizējās padomes pilnvaru termiņa beigām nākamā gada februārī.

Par interešu sadursmi pašreizējās padomes pienākumos, vienlaikus gan cīnoties par finansējumu sabiedriskajiem medijiem, gan uzraugot un sodot tos pārkāpumu gadījumā, runā gadiem. Taču tikai aprīļa beigās sāksies reāls darbs, lai novērstu šo situāciju.

Kultūras ministrijā (KM) plāno, ka NEPLP būtu kā bāze regulatoram, kas uzraudzītu noteikumu ievērošanu, tostarp no komersantu un retranslētāju puses. „Vienlaicīgi NEPLP ir gan sabiedriskā medija kapitāldaļu turētājs – skatās uz budžetu, iet un prasa papildus finansējumu. Gan vienlaicīgi NEPLP ir pienākums uzlikt sodu, ja sabiedriskais medijs kaut ko pārkāpj. Vienā sēdē var rasties situācija, kur tiek balsots par soda piemērošanu kādam no sabiedriskajiem medijiem un attiecīgi pēc tam tiek meklēti risinājumi sabiedrisko mediju budžeta stiprināšanai,” problēmu skaidro KM Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne.

Nepieciešamību sadalīt padomes funkcijas uzsver arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība). Jaunās sabiedrisko mediju padomes uzdevums būtu definēt, kas tad ir sabiedriskais pasūtījums. Tāpat tā cīnītos par finansējumu, nodrošinot sabiedrisko mediju neatkarību. Tādēļ esot svarīgi, kādi cilvēki strādās padomē.

Tiem vajadzētu būt sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, mācībspēkiem un arī politiķiem, uzskata Laizāne.

Viņa ir pārliecināta, ka politiķiem būtu jācīnās par finansējuma piesaisti. Turklāt padomē esot jāstrādā visu Saeimas partiju pārstāvjiem: „Politiķi līdz ar to pieskatīs viens otru, jo katram politiskajam spēkam ir savs elektorāts. Un es cīnīšos par to, lai mana elektorāta intereses būtu pārstāvētas sabiedriskajā medijā. Cits politiķis aizstāvēs un cīnīsies par savējo. Līdz ar to politiķi šajā gadījumā kā ievēlētās personas pārstāv jau savu vēlētāju, kas ir ļoti plašs loks.”

Tajā pašā laikā Inese Laizāne uzsver, ka iejaukšanās sabiedrisko mediju saturā nenotiktu: „Padome nekādā gadījumā nedrīkst jaukties saturā, redakcionālā neatkarībā. Un, esot visiem politiķiem, politiķi tiešām būs kā viens otra pieskatītājs, lai tas nenotiktu.”

To, ka politiķiem jābūt pārstāvētiem padomē, norāda arī atbildīgajā ministrijā. Tomēr tur runā nevis tieši par politiķiem, bet gan par viņu deleģētiem cilvēkiem.

Aiga Grišāne atsaucas uz Lietuvas modeli, kur parlamenta pozīcijas un opozīcijas deputātiem, kā arī prezidentam, ir tiesības izvirzīt savus kandidātus: „Ir būtiski paredzēt skaidrus spēles noteikumus, jo šie ir demokrātiski leģitimēti politiķi, kam ir tiesības tur būt un veidot valsts politiku. Ja mēs šobrīd runājam un notiek spekulācijas par to, kurš ir kā iecelts vai virzīts, taču tas nav reglamentēts un tas potenciāli notiek kādās aizkulišu spēlēs, tad mēs patiesībā esam vēl sliktākā situācijā. Šīs spekulācijas var būt vienā brīdī par vienu spēku un nākamajā brīdī par kaut ko citu, un neviens īsti nezina, kā ir, lai gan cilvēki varbūt ir pilnīgi neatkarīgi.”

Atšķirībā no politikas veidotājiem, mediju eksperts Rolands Tjarve noraida jebkādu iespēju iesaistīt politiķus padomes darbā. Reformas esot nepieciešamas, bet gan regulatoram, gan sabiedrisko mediju uzraugam vēl jo vairāk jābūt kā buferim starp medijiem un politiķiem. Savukārt politiķu iesaiste tikai izkropļotu šo iestāžu darba principu.

„Ja jau viņi uzskata, ka var likt iekšā politisko partiju pārstāvjus, tad kāpēc vajag tādu padomi? Vienkārši tā kā Saeima tur taisa izmeklēšanas komisiju, lai uztaisa arī savu komisiju ar saviem pārstāvjiem, kas pārvalda medijus. Viņiem tas patiktu. Nebūtu jājokojas ar kaut kādām institūcijām pa vidu,” saka Tjarve.

Tāpat Rolands Tjarve norāda, ka, sadalot padomi, jābūt strikti noteiktam, kādus cilvēkus izvirzīt un iecelt atbildīgajos amatos. Turklāt būtiska esot arī šo cilvēku apspriešana:

„Tā ir diezgan sakropļota domāšana, ja mēs tiešām uzskatām, ka mediju uzraugiem jāpārstāv noteikti politiskie spēki.

Tad politiskie spēki saka: „Nu, mūsu pārstāvis ir, tagad jāliek cita politiskā spēka pārstāvis.” Nē! Mediju uzraugiem vai arī šo kapitāldaļu turētājiem jābūt profesionāliem sabiedrības interešu pārstāvjiem, bet nevis politisko interešu pārstāvjiem.”

Savukārt pašreizējās NEPLP vadītāja Aija Dulevska komentēt reformas iestādē nevēlējās. Viņa skaidroja, ka to darīt esot par agru, turklāt padome vēl neesot formulējusi kopēju viedokli. To padomē plāno formulēt pēc 22.aprīlī paredzētās konferences Saeimā. Tajā Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Zviedrijas pārstāvji iepazīstinās ar sabiedrisko mediju pārvaldības modeļiem savās valstīs. Pēc konferences darbu šajā jautājumā uzsāks arī Kultūras ministrijas veidota ekspertu darba grupa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti