Austrumu robežas gaisa telpas novērošanā liela nozīme ir Rēzeknes novada Audriņu pagastā esošajam radaram, bet nākamgad iecerēts arī uzstādīt novērošanas radarus, kas spēs fiksēt zemu lidojošus objektus.
No pirmā acu skatiena austrumu robežlīnija, kas 276 kilometru garumā sniedzas gar Krievijas teritoriju, izskatās kā parast lauku ceļš, tikai ar robežstabiem un orientieriem, tomēr būtu maldinoši domāt, ka tā netiek novērota. Latvijā, tāpat ka citās Eiropas Savienības valstīs robežas apsardzē uzsvars tiek likts uz moderno tehnoloģiju izmantošanu.
Valsts robežsardzes Dienesta organizācijas pārvaldes robežuzraudzības nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants Agris Čubars stāsta, ka ik gadu līdz 50% robežpārkāpēju tieši tiek aizturēti ar robežas uzraudzības tehniskajiem līdzekļiem.
„Uz šo brīdi problēma ir tā, ka tehniskie līdzekļi pakāpeniski iziet no ierindas, bet netiek piešķirti pietiekoši finanšu līdzekļi to uzturēšanai un remontam,” atzīst Čubars.
Austrumu robežas garumā ir deviņpadsmit novērošanas torņi, katrs no tiem ir trīsdesmit divus metrus augsts. Pulkvežleitnants Agris Čubars uzsver, ka šie torņi ir vieni no labāk aprīkotajiem visā Baltijā, jo papildus videonovērošanas sistēmai tajās ir ierīkoti tālskatis un siltumtvērējs.
„Mūsu robežas drošība, es pateiktu, ir ļoti augstā līmenī, to arī ir novērtējuši ne reizi vien Eiropas eksperti,” uzsver Terehovas 1.kategorijas robežkontroles punkta priekšnieks, pulkvežleitnants Jurijs Līvdāns.
Austrumu robežas gaisa telpas novērošanā liela nozīme ir Rēzeknes novada Audriņu pagastā esošam radaram, kura redzamības rādiuss sniedzas līdz 450 kilometriem. Tas arī ir vienīgais Latvijā, kas spēj identificēt lidojoša objekta augstumu, tiesa tikai 30 kilometru augstumā.
Gaisa telpas drošības stiprināšanai nākamgad valdība plāno iegādāties un uzstādīt radarus, kas spēj fiksēt lidojošus objektus trīs kilometru augstumā. Tāpat NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros valdība plāno palielināt iznīcinātāju uzturēšanas maksu no 1,5 līdz trīs miljoniem eiro.
