Kritērijus piemaksas apmēra noteikšanai noteiks iestādes vadītājs. Iekšlietu ministrijā informēja – plānots, ka piemaksu ieviešana varētu nosegt gadiem ieilgušās problēmas ar Valsts robežsardzes amatpersonu nokļūšanu dienesta pienākumu izpildes vietā un personīgā transporta izdevumiem, piemēram, Daugavpils pārvaldes robežsargiem minimālais attālums līdz dienesta vietai ir 30 kilometri, bet maksimālais – 125 kilometri.
Ministrijas ieskatā, speciālās piemaksas noteikšana būs būtisks motivators piesaistīt un noturēt amatpersonas dienestam Valsts robežsardzē, kā arī stiprinās valsts robežas apsardzībā un kontrolē iesaistīto personāla resursu kapacitāti, nodrošinot dienesta specifikai atbilstošu atlīdzību un valsts robežas neaizskaramību.
Tāpat valdībā atbalstīja 295 384 eiro finansējuma piešķiršanu, lai segtu izdevumus saistībā ar situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Finansējums paredzēts Valsts policijai 124 682 eiro, Valsts robežsardzei 114 830 eiro apmērā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei 53 218 eiro, kā arī Valsts drošības dienestam – 2654 eiro.
Iekšlietu ministrijā skaidroja, ka izdevumi izveidojušies laikposmā no 2021. gada 1. novembra līdz 2021. gada 30. novembrim un ir saistīti ar Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbināto samaksu par virsstundu darbu, nakts darbu, piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, komandējumiem, ēdināšanu, apgādāšanu ar dienesta vai darba pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī ar patvēruma meklētāju uztura un dienas naudu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
