Pašreiz Eiropu pārpludinājusī bēgļu plūsma no Tuvējiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas ir lielākā migrācijas krīze kopš Otrā pasaules kara, un, meklējot risinājumus šai problēmai, starp ES dalībvalstīm veidojas plaisa.
Baltijas un vairākas citas ES valstis uztraucas par robežu drošību, uzskata, ka jādara viss, lai cilvēkus, kuri ir ekonomiskie migranti, nogādātu atpakaļ mītnes zemēs, bet Rietumeiropā politiķi situāciju redz kā humāno traģēdiju un uzskata, ka nav tik svarīgi, vai tie ir kara bēgļi vai ekonomiskie bēgļi, vispirms jāpalīdz, tad jānoskaidro migrantu motīvi un tikai tad jāsūta atpakaļ uz mītnes zemēm.
“Mums ir dažādas pieredzes, bet izveidojusies nopietna plaisa”, turklāt tā var ietekmēt arī NATO solidaritāti, jo daudzas ES dalībvalstis ir arī NATO locekles, norādīja Rinkēvičs.
Viņš arī pieļāva, ka gadījumā, ja ES dalībvalstis nespēs atrast visiem pieņemamu risinājumu bēgļu krīzei, tas var būt arī Šengenas zonas beigas - valstis var sākt atjaunot robežkontroli.
Pašlaik zināms, ka Eiropas Komisija plāno runāt par papildu bēgļu uzņemšanu, un tie varētu būt vēl 160 000 cilvēku papildus tiem 60 000, par kuru uzņemšanu panākta vienošanās iepriekš.
Precīzs EK plāns oficiāli nav zināms, bet trešdien EK prezidents Žans Klods Junkers uzrunās Eiropas Parlamentu, un, iespējams, tad arī būs lielāka skaidrība, pieļāva Rinkēvičs. Viņš gan atgādināja, ka EK priekšlikums nav likums, to apspriedīs iekšlietu ministri 14.septembrī, arī valdība diskutēs par Latvijas pozīciju, bet nevar izslēgt, ka “būs jāskatās uz papildu cipariem”, taču Latvija iebilst pret obligāto kvotu principu.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Savukārt Junkera priekšlikums paredzot sadalīt pa ES valstīm vēl 160 000 bēgļu.
Taču Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šajās dienās vienojušies par kopīgu pozīciju bēgļu jautājumā – patvēruma meklētāju sadalīšanai pa ES valstīm jābūt noteiktai un obligātai. Kopīga pozīcija ir arī Polijai, Ungārijai, Čehijai un Slovākijai - kvotas nav pieņemamas.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
