Merkele un Olands grasoties piedāvāt šo pozīciju 14.septembrī gaidāmajā ES valstu līderu sanāksmē.
Piedāvājums atkal runāt par obligātajām bēgļu kvotām izteikts, jo dažas valstis nerīkojas saskaņā ar morāliem pienākumiem, norādījis Olands.
Latvija līdz šim asi iebilda pret obligātajām bēgļu kvotām, kas apspriestas, izvērtējot Eiropas Komisijas plānu par 60 000 bēgļu uzņemšanu Eiropā. Pašlaik Latvija gatava uzņemt 250 bēgļus pēc brīvprātības principa.
Tikmēr Iekšlietu ministrijas pārstāve Evika Siliņa ceturtdien, 3.septembrī, Latvijas Radio raidījumā “Aktuālais temats” atturējās plašak komentēt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera iespējamo priekšlikumu sadalīt pa ES valstīm vēl 160 000 bēgļu, vien atgādināja, ka Latvija atbalsta “brīvprātīgo solidaritāti”.
Latvija neatbalsta piespiedu kvotas, un mainīt šo pozīciju nav pamata, norādīja Siliņa.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (‘Vienotība”) pagaidām nekomentē ziņas par to, ka Eiropas Komisijas prezidents grib ievērojami palielināt dalībvalstīm uzņemamo bēgļu skaitu. Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga uzsver, ka par šo ieceri vēl nekas neesot zināms.
“Šobrīd mēs runājam par kaut ko, ko mēs nezinām. Ir jāsagaida konkrēti EK priekšlikumi. Latvija gatava uzņemt tikai 250 bēgļus, par ko ir daudz diskutēts, un ko Ministru prezidente sacījusi,” LTV “Panorāmai” sacīja Rozenberga.
Arī Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (“Vienotība”) LTV raidījumam “Panorāma” atzina, ka šobrīd nevar atbildēt, vai Latvijai nāksies uzņemt vairāk bēgļu, bet, ņemot vērā pieredzi un spriedzi pie ES robežām, ir samēra skaidrs, ka ar to 600 000 bēgļu sadali, ko EK piedāvāja līdz šim, “būs par maz”.
Pabriks gan norādīja, ka līdzšinējā ES politika bēgļu problēmu risināšanā “līdzinās zobu ārstēšanai ar pretsāpju līdzekļiem”, nepiedāvājot risinājumus, kas traucē un nepieļauj šādas bēgļu plūsmas rašanai.
Pēc Pabrika teiktā, kamēr Tuvo Austrumu valstīs turpināsies krīzes, kari un valdīs liela nabadzība, bēgļu problēma pastāvēs.
Viņš domā, ka Latvijas valdība turpinās iebilst pret bēgļu kvotām, taču “mūsu pozīcijas būs grūtāk noturēt, jo spriedze Eiropā pieaug”.
“Pareizais variants būs – un mēs neesam vieni, tā domā arī Polija, Ungārija – pieprasīt ilgtspējīgu risinājumu, lai bēgļu būtu mazāk,” uzsvēra Pabriks.
Viņš arī norādīja, ka ir daudz drošu valstu arī ārpus ES, un liela bēgļu plūsma tieši uz Eiropu acīmredzot liecina, ka šo cilvēku motivācija ir ne tikai drošība, bet arī ekonomiskā situācija.
Jau ziņots, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
