Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

«Saskaņa» grib sev divus Rīgas vicemērus

Rīgas vicemēra un brīvostas valdes locekļa amatiem «Saskaņa» virza Bergmani

Desmit dienas līdz iecerētajam balsojumam par jauno Rīgas domes priekšsēdētāju savu oficiālo pozīciju beidzot noformulēja domes lielākā frakcija – “Saskaņa”. Tā ir gatava atbalstīt mēra amatā tagadējo šo pienākumu pildītāju, Rīgas vicemēru Oļegu Burovu no “Gods kalpot Rīgai”, taču pretī partija grib divus vicemēra amatus.  Vicemēra un Rīgas brīvostas valdes locekļa amatiem tiks virzīts Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis (“Saskaņa”).

Bergmani partija “Saskaņa” virzīs arī Rīgas vicemēra amatam. Bet otra vicemēra amatā partija vēlas redzēt savas frakcijas vadītāju Annu Vladovu.

Mēra amatam “Saskaņa” gatava atbalstīt Oļegu Burovu (“Gods kalpot Rīgai” (GKR)).

Lai gan partijas “Saskaņa” līderis un Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs jau mēnesi nav Rīgas domnieks, tieši viņš pēc “Saskaņas” Rīgas domes frakcijas sēdes paziņoja nosacījumus, ar kādiem partija ir gatava Rīgas mēra amatā atbalstīt “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu.

 “Mēs uzskatām, ka “Saskaņai” šai situācijā pienākas divi vietnieku amati, un šajos apstākļos mums jau bija pieņemts sen lēmums par Sandri Bergmani, un kā otru kandidatūru mēs virzīsim Annu Vladovu. Ja mēs runājam par komiteju vadību, tad Īpašumu komitejas vadīšanu mēs šajā situācijā uzticētu un virzītu Olgas Veidiņas kandidatūru, un par vietu brīvostā, kas palikusi brīva, tad Sandri Bergmani,” informēja Ušakovs.

Partijas un frakcijas vadība arī noliedz, ka divu amatu piedāvāšana Bergmanim būtu saistīta ar kādiem viņa paustiem ultimātiem.

 “Sandris Bergmanis ir Rīgas nodaļas vadītājs “Saskaņā”, un viņš ir pierādījis, ka viņš ir ļoti labs organizators, un viņam es novēlu veiksmi,” sacīja Vladova.

Savukārt pats Sandris Bergmanis apgalvo, ka vispār nekādus amatus negrib, jo vajadzētu rīkot ārkārtas vēlēšanas, taču ir gatavs tos uzņemties, ja partija liek.

Viņš arī ir neapmierināts par iecerēto koalīciju, kuru balstītu no “Saskaņas” izslēgtais četrinieks jeb Neatkarīgo deputātu frakcija (NDF).

 “Tagad mēs gribam kaut kādā pastarpinātā veidā slēgt vienošanos ar tiem cilvēkiem, kuri mūs nodevuši un piemānījuši. Es neuzskatu, ka tas ir pareizi. Bet, protams, ka es esmu komandas cilvēks un pakļaušos frakcijas vairākumam. Tas ir mans personīgais viedoklis.

Un man ir šī deputāta alga, šie 700 eiro, un es bez kādām problēmām varu pēc šīm ārkārtas vēlēšanām arī nebūt deputāts, bet es gribu, lai būtu taisnība,” klāstīja Bergmanis.

Bergmaņa satraukumu patiesībā gan varētu būt izraisījis tas, ka partijas vadības paziņojums ir vien poza, bet faktiski “Saskaņa” ir akceptējusi GKR piedāvāto koalīcijas līgumu.

Tas paredz, ka augustā “Saskaņa” saņemtu vienu no diviem tagad esošajiem vicemēra amatiem. Visticamāk, tajā tiktu virzīta Vladova. Trešo vicemēra amatu, kas pienāktos “Saskaņai”, paredzēts izveidot no nākamā  gada sākuma.

Turklāt Bergmaņa ievēlēšana tajā ir maz ticama, jo Neatkarīgo deputātu frakcija savas domas par to neesot mainījusi.

“Mums bija diezgan stingra pozīcija, ka nē, un to jau pasvītroja arī frakcijas priekšsēdētājs Valērijs Petrovs, ka nē, mēs viņu neatbalstām. Bet tāpat tas, cik es sapratu, nemaina “Saskaņas” viedokli. Nu, viņiem ir savs viedoklis un viss,” sacīja Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks (NDF).

Oļegs Burovs no atvaļinājuma atgriezīsies nākamnedēļ, kad arī notiks partiju gala sarunas pirms 19. augustā gaidāmā balsojuma par mēru. Tāpēc “Saskaņas” piedāvājumu pagaidām komentēja GKR frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš norāda – amatu dalīšanai šobrīd nevajadzētu būt prioritātei.

“Manuprāt, būtu jārunā par pavisam citām lietām. Par to, kā mēs formējam nākamā gada budžetu, kas uzreiz būs prioritāte numur viens, kad būs apstiprināts jauns domes priekšsēdētājs, un otrais ir “Rīgas satiksmes” problemātika, kura nekur nav pazudusi un šobrīd ir vienkārši atlikta malā,” sacīja Vjačeslavs Stepaņenko.

KONTEKSTS:

Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru tika ievēlēts GKR politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no "Saskaņas" frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un GKR koalīcija domē zaudēja vairākumu. 20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais.

Pašlaik mēra amatam publiski pieteikti divi kandidāti: Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”), kuru atbalstīt gatava paša partija un "Saskaņa", un Viesturs Zeps ("Latvijas attīstībai"), kurš balsis meklē opozīcijā. Taču abiem kandidātiem pietrūkst balsi ievēlēšanai. 

Tikmēr "Neatkarīgo deputātu frakcijas" četri un bloka "Rīgai!" trīs deputāti vienojušies par abpusēju sadarbību un paziņoja, ka atbalstīs pilsētas mēra kandidātu, kurš būs gatavs īstenot viņu priekšlikumus, kā arī savāks vairākumam nepieciešamās 24 balsis.

Domes priekšsēdētāja vēlēšanas paredzētas 19. augustā. Ja domnieki mēru neievēlēs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija varēs sākt procedūru domes atlaišanai.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti