Skolotāju trūkums Rīgā – katastrofāls
Skolu vadītāji norāda, ka jau vairākus gadus skolās trūkst pedagogu un situācija esot katastrofāla. Īpaši grūti esot atrast matemātikas un citu eksakto zinātņu skolotājus.
"Vajadzētu to izdarīt, citādi skolēni paliek bez skolotājiem, bez matemātikas stundām. Pārējos mācību priekšmetos arī ir vakances, bet tur vismaz ir kaut kāda kustība ar pieteikumiem, ar iesūtītajiem CV, bet matemātikā diemžēl ir pilnīgs klusums," stāstīja Pudule.
Turklāt katru gadu pieaugot prasības pedagogiem un nākot klāt arvien jaunas funkcijas – sadarbība pedagogu grupās, plānojot mācību saturu, savstarpējā mācību stundu vērošana un stundu analīze, metodisko materiālu veidošana atbilstoši jaunā satura prasībām, Covid-19 pandēmijas ierobežošanas un citas prasības.
Joprojām notiekot dažāda līmeņa reformas un noteikumu maiņa gan izglītības saturā, gan procesā, gan arī skolu pārvaldībā un administrēšanā, neņemot vērā izglītībā esošo krīzes situāciju.
Kā norādīts vēstulē, lai nodrošinātu mācību procesu, skolu vadība pedagogu trūkumu risina, palielinot jau esošo pedagogu slodzes, kas veido strādājošo pedagogu pārslodzi, līdz ar to arī izdegšanu, rezultātā no skolām aiziet arī tie pedagogi, kas normālos darba apstākļos turpinātu darbu.
Tādēļ Rīgas skolu direktori aicina atbildīgās institūcijas problēmu risināt nekavējoties.
Izglītības un zinātnes ministrijai tiek prasīts nodrošināt Darba likuma ievērošanu attiecībā pret pedagogiem, kā arī lemt par bezmaksas studiju iespējām pedagoģijā un budžeta studiju vietu skaita palielināšanu topošajiem skolotājiem.
Rīgas pašvaldībai tiek prasīts noteikt no pašvaldības budžeta līdzekļiem apmaksāto vietu skaitu augstskolās, nodrošināt izglītības iestādēs pedagogu mentoru un mācīšanās konsultantu slodzes un palielināt izglītības iestādēm pašvaldības piemaksu no 7,11 eiro līdz 35 eiro par likmi.
Pašvaldība tiek aicināta lemt par stipendijām Rīgā strādājošiem studentiem, lemt par nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu pedagogiem, 100% atlaidi sabiedriskajā transportā, atlaidēm pedagogiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī lemt par programmu, kursu organizēšanu vidusskolēniem, kas motivētu studēt pedagoģiju.
Skolu direktori uzsver, ka ir atvērti sarunām, sadarbībai, lai kopīgi rastu labāko risinājumu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja kādas skolas direktors, vēstuli parakstījuši vismaz 89 skolu vadītāji.
"Šī direktoru balss ir laikā un vietā, kad gadiem mēs neesam dzirdēti. Ja gadu gadiem nedzird, tad acīmredzot jāizmanto šī politiķu dzirdība pirms vēlēšanām. Tad, kad viņi kļūst dzirdīgāki diemžēl vai par laimi," komentēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Steidzamu risinājumu problēmai neredz
Rīgas dome ieplānojusi tikšanos ar galvaspilsētas skolas direktoriem nākamnedēļ, pirmdienā.
"Mums ir apdrošināšana, mums tomēr ir mēnešbiļetes, kas, manuprāt, ir izdevīgas. Es arī pati kā skolotāja to izmantoju. Un tas, ka ir nepieciešama pilnīgi noteikti motivācijas programma. Stipendijas Rīgā strādājošajiem studentiem – tas ir droši vien diskutējams jautājums," pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka ("Latvijas attīstībai").
Bet cik lielā mērā prasības varēs izpildīt? Un, pat tās izpildot, vai vakances varēs nekavējoties aizpildīt?
"Steidzami atrisināt to nevar. Tas nav iespējams. Tuvākajā laikā risināms jautājums ir pedagogu atalgojums. Viennozīmīgi. Pie šī jautājuma ministrija jau strādā un plāno, kādā veidā pedagogu atalgojumu paaugstināt. Šī ir komplicēta problēma, un tā neatrisināsies vienā gadā," atzina Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Baiba Bašķere.
Pašlaik skolas izlīdzas ar topošajiem pedagogiem, kas vēl studē, un arī esošajiem pedagogiem nemitīgi palielinot darba slodzi, kas noved pie izdegšanas un lēmumiem pamest profesiju pavisam.
