Lēmumu par trīs muzeju krājumu pārcelšanu projām no cietušās Rīgas pils valdība konceptuāli jau atbalstījusi. Pirmdien pēc Kultūras ministrijas, muzeju un „Valsts nekustamo īpašumu” vadības tikšanās pirmdien bija cerības beidzot uzzināt aptuvenās pārcelšanās un pagaidu telpu pielāgošanās izmaksas. Tomēr atbildīgie konkrētus ciparus sola nosaukt vien nedēļas beigās. „Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) pārstāvis Andrejs Milzarājs gan apstiprina, ka runa būs par iespaidīgām summām. „Tas varētu būt skaitlis ar sešām nullēm, ja mēs runājam par pilnīgu telpu renovāciju un rekonstrukciju, un saglabāšanu. Taču jāskatās, cik šis finansējums ir attiecināms uz triju gadu periodu,” norāda Milzarājs.
Kad „Nekustamie īpašumi” aprēķinās precīzas izmaksas, Kultūras ministrija lūgs valdībai piešķirt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Nolemts, ka Vēstures muzeja ekspozīciju pārcels uz bijušajām LU Vēstures fakultātes telpām pie „Saktas”, krājumus - uz Lāčplēša ielu 106/108. Bet daļu RMM krājumu varētu pārcelt uz jauno Nacionālās bibliotēkas ēku.
„Nekustamo īpašumu” pārstāvis uzsver - pārvākšanās šobrīd ir vienīgais risinājums, jo salijušajās pils telpās muzeji palikt nevar. „Pilī telpas šobrīd nevar palikt. Pilī telpas ir jāžāvē ilgāku periodu un, mūsuprāt, žāvēšana, atrodoties tur cilvēkiem un eksponātiem tur nevar notikt,” norāda Milzarājs.
Taču ir skaidrs, ka vismaz tuvākajos mēnešos pārcelšanās vēl nenotiks, jo pagaidu telpās jāmaina logi, jāsakārto elektrība, jānodrošina vajadzīgais mikroklimats, un tam būs vajadzīgs krietns laiks. Tomēr Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš ar lēmumu pārcelties ir apmierināts. „Nav ideāli, bet ir labāk. Jo tie apdraudējumi, kas var būt muzeju krājumu esot pilī un esot tur celtniecības darbiem ir pietiekami nopietni. Bez tam 2018. gadā mēs atgriežamies pilī,” norāda Radiņš.
Muzeju darbinieki iepriekš pauduši šaubas, vai dārgā un laikietilpīgā pārcelšanās uz pagaidu telpām nenozīmēs, ka jaunceļamo Pulka ielas krātuvju projekts atkal tiks iesaldēts. Kultūras ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis gan šādus pārmetumus kategoriski noraida. „No šī lēmuma mēs negrasāmies atkāpties,” atzīmē Puķītis.
Uz pagaidu telpām būs jāpārceļ simtiem tūkstošu Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu, un tas prasīs daudzus mēnešus.
Kad pārcelšanās sāksies, pagaidām nav skaidrs, bet, visticamāk, šo ziemu muzeji vēl pavadīs pilī. Tādēļ jautājums par pastāvīgu jumtu un laicīgu apkures atjaunošanu muzejos joprojām paliek atklāts.
