ĪSUMĀ:
- Ozoliņa: dalībnieku skaits apliecina – apspriestie jautājumi aktuāli arī starptautiski.
- Konferences fokusā drošība, ekonomika un mūsu kaimiņi, kā arī šī brīža aktualitātes.
- Šogad diskutēs par Ukrainu, kā arī ES un NATO nākotni.
- Apspriedīs arī “Rail Baltica” projekta nozīmi.
- Vējonis uzrunā vērsa uzmanību uz populistu un nacionālistu popularitātes pieaugumu Eiropā.
10 gadu laikā Rīgas konference ir kļuvusi par nozīmīgāko drošības un aizsardzības jautājumu konferenci Baltijas jūras reģionā. Tajā tradicionāli tiek apspriesti gan reģionālās drošības jautājumi un izaicinājumi, gan arī visaktuālākie politiskās dienaskārtības jautājumi.
Latvijas Transatlantiskās organizācijas direktora vietniece, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa norāda, ka tik liels dalībnieku skaits ir apliecinājums tam, ka Rīgas konferencē apspriestās tēmas ir aktuālas ne tikai mūsu valstī, bet arī starptautiski.
Rīgas konference vienmēr ir būvēta, skatoties no divām lielām perspektīvām. Viena ir tas, kas katru gadu atkārtojas – lielie drošības temati, ekonomika, mūsu kaimiņi. Un tad ir atsevišķi sarunu bloki, kas ir veltīti šībrīža aktualitātēm.
Rīgas konferenci aizsāks ļoti cienījama un intelektuāli intensīva diskusija par Latvijas simtgadi. Vēl viena no tādām aktualitātēm ir Krievija – lai arī šī tēma atkārtojas no konferences uz konferenci, katru gadu šie jautājumi tomēr ir ļoti specifiski. Un šogad Krievijai ir veltīti divi paneļi, stāstīja Ozoliņa.
“Tad es gribētu akcentēt to, ka šogad plašākā kontekstā tiks diskutēts par Baltijas jūras reģionu, jo Latvija šogad ir prezidējošā valsts Baltijas jūras valstu padomē, kas paceļ Latvijas balsi skaļākā un augstākā līmenī,” norādīja Ozoliņa.
Šīgada konferencē liela uzmanība tiks pievērsta arī mūsu kaimiņiem. Piemēram, situācijai Ukrainā, kurai priekšā stāv divas nozīmīgas vēlēšanas – gan parlamenta, gan prezidenta – un no kurām būs atkarīgas šīs valsts turpmākās Eiropas un transatlantiskās integrācijas perspektīvas. Tāpat daudz tiks diskutēts par divu lielo starptautisko organizāciju – Eiropas Savienības un NATO nākotni. Kādi stratēģiski lēmumi būtu jāpieņem, lai šīs organizācijas varētu veiksmīgi darboties mūsdienu dažādo izaicinājumu priekšā un kas būtu jādara, lai abas šīs organizācijas stiprinātu savu globālo ietekmi.
Vēl viena no apspriestajām aktualitātēm ir iespējamie tirdzniecības kari starp ASV, Ķīnu, arī Eiropas Savienību.
Latvijas Radio darbinieks un viens no konferences dalībniekiem Sandis Šrāders savā panelī ir plānojis runāt par jautājumu, kurš pastiprinātu uzmanību atkal ieguva ceturtdien, no amata atkāpjoties kompānijas „RB Rail” vadītājai Baibai Rubesai. Proti, jautājumam par dzelzceļa līniju „Rail Baltica” un to, cik nozīmīgs šis projekts ir drošībai mūsu reģionā.
“Baltijas valstis tradicionāli ir bijušas konkurentes, ja mēs runājam par transportu un ekonomiku. „Rail Baltica” projekts dod iespēju virzīt kravas no ziemeļiem uz dienvidiem. Mums ostas un dzelzceļa savienojumi vēsturiski ir bijuši ar Krieviju un bijušās Padomju Savienības republikām, arī Centrālāziju. Un mēs esam ļoti svarīgs transporta mezgls. „Rail Baltica” savienojums pa dzelzceļu mums dotu iespēju šīs kravas pārvadāt arī no ziemeļiem uz dienvidiem. Ekonomiskā drošība un ekonomiskās intereses Baltijas valstīm ir bijušas ļoti svarīgas,” norādīja Šrāders.
“Ja mēs spētu konstruktīvi sadarboties, un daudzās jomās mēs to arī darām, tad arī drošības intereses noteikti iegūtu. Mūsdienās ekonomika un drošība ir ļoti tuvas,” pauda Šrāders.
Divu dienu laikā tiks diskutēts arī par tādām sfērām kā žurnālistikas loma demokrātiskās sabiedrībās, sociālo mediju loma politiskās dienaskārtības noteikšanā, kā arī Rietumu sabiedrības demokrātiskajām vērtībām kopumā.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā vērsa uzmanību uz populistu un nacionālistu kustību popularitātes pieaugumu Eiropā. Viņš sacīja, ka Eiropa joprojām ir demokrātiska. Tomēr politiķiem nācies secināt, ka pašu aizsardzības nodrošināšana ir jāuztver daudz nopietnāk, it īpaši pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par NATO.
Savukārt drošības eksperti norādījuši, ka Baltijas valstis ir mazas, tādēļ to drošībai sabiedroto klātbūtne ir ļoti nepieciešama, lai tās spētu izdzīvot.
Gan bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan bijušais Polijas aizsardzības ministrs sacīja, ka Eiropai jāmācās no pagājušā gadsimta kļūdām, piemēram, Molotova-Rībentropa pakta. Nelielās Eiropas valstis nedrīkst paļauties uz cerību, ka tām neviens neuzbruks, un šīm valstīm jābūt uzmanīgām, “izvēloties, ar ko draudzēties”.
