Panorāma

Jaunievēlētie deputāti pulcējas uz mācībām

Panorāma

Panorāma

Forumā "Rīgas konference" – fokusā Ukraina

Rīgas konferencē uzmanības centrā Krievijas agresija Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Rīgā piektdien sācies gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference", kas gan klātienē, gan attālināti pulcējis kopā daudzus starptautiski atzītus politiķus un domātājus. Viens no galvenajiem tematiem ir Krievijas sāktais karš Ukrainā un kā tas ietekmē drošības situāciju gan Baltijas reģionā, gan pasaulē.

Rīgas konferencē uzmanības centrā Krievijas agresija Ukrainā
00:00 / 03:40
Lejuplādēt

"Rīgas konference" kopš 2006. gada ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem drošības un ārpolitikas jautājumu forumiem Baltijas jūras reģionā. Šogad tajā piedalās 517 dalībnieki no 38 valstīm.

Nepieciešams stiprināt vienotību

Galvenais konferencē apspriežamo jautājumu loks ir saistīts ar Ukrainā notiekošo karu un drošības situāciju mūsu reģionā. To sarunā ar Latvijas Radio atzina arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

"Protams, ja mēs salīdzinām šī gada konferenci ar pagājušā gada konferenci, tad galvenā tēma ir Krievijas agresija pret Ukrainu, arī Baltijas jūras drošība, mūsu drošība, sevišķi ņemot vērā to, ka divas valstis tagad ir pievienošanās procesā NATO – Zviedrija un Somija.

Būs diskusija par to, kā vēl atbalstīt Ukrainu, kā vērsties pret Krievijas un Baltkrievijas agresiju pret Ukrainu un kā stiprināt vienotību, kas, neskatoties uz vienu vai otru niansi, tomēr ir vērsta pret Krievijas agresiju."

"Katra šāda diskusija, kur Ukraina jūt atbalstu ir milzīgs morāls atspaids, katra šāda diskusija, kur piedalās viedokļu veidotāji, ne obligāti tikai politiķi un diplomāti, bet arī žurnālisti, domnīcu pārstāvji, kur parādās kāda ideja panelī, ko kāds aizķer un sāk attīstīt – kā palīdzēt labāk atjaunot Ukrainu, kā palīdzēt Ukrainai militāri, finansiāli, intelektuāli," norāda Rinkēvičs.

"Dažreiz viena, divas idejas materializējas nopietnās politiskās pārmaiņās un nopietnu politisku lēmumu formulēšanā un īstenošanā."

Ukraina izturēs un uzvarēs

Vienā no paneļdiskusijām, kurā attālināti no Kijivas piedalījās Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs, tika uzsvērts, ka patiesam un ilgstošam mieram ir nepieciešama Ukrainas uzvara.

"Rīgas konferences" dalībniekus uzrunāja arī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksij...
"Rīgas konferences" dalībniekus uzrunāja arī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs

Un, lai arī šobrīd Ukrainai ir iniciatīva kaujas laukā, tomēr ekonomiski zaudējumi joprojām ir ievērojami, un nepieciešams rietumvalstu ne tikai militārs, bet arī finansiāls atbalsts.

Arestovičs vienlaikus ir pārliecināts, ka Ukraina izturēs šo ziemu un uzvarēs. Viņš pauda, ka Putins pašlaik domā nevis par to, kā uzvarēt šo karu, bet gan par to, kā nezaudēt.

Ja Putins uzvarēs, tā būs katastrofa visai pasaulei, uzsvēra Arestovičs, jo tad "visi mazie Putini" citviet pasaulē redzēs, ka to var izdarīt ar teroristiskām metodēm, un pasauli sagaida vēl daudz nemierīgāki laiki.

Jāskaidro pasaulei, ka Krievija ir agresors

Rīgas konference nešaubīgi ir Ukrainas zīmē, un šeit dalībnieki nav jāpārliecina, kāda ir reālā situācija un ka Krievija ir agresors. Taču konferencē viens no tematiem ir par to, cik svarīgi ir nest šo vēsti pasaulei un pārliecināt valstis, kuras joprojām ir šaubīgas.

"Tie jautājumi, kas mums šķiet pašsaprotami, piemēram, attiecībā uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, ne vienmēr ir saprotami kaut kur Āzijā, Latīņamerikā un Āfrikā.

Tas ir jautājums, kā skaidrot, kas notiek šeit, un kā pretoties Krievijas naratīvam," norāda Rinkēvičs.

"Redzam, ka ir vilcināšanās dažkārt skaidri atpazīt, kurš ir agresors un kurš ir upuris. Bet tas ir pilnīgi skaidrs no starptautisko tiesību un no starptautiskā miera kārtības, no multilaterālisma skata punkta. Es teiktu, ka mums vajadzētu šo vēstījumu nodot arī globālajiem Dienvidiem," uzrunā konferences delegātiem teica Valsts prezidents Egils Levits, "un mēģināt izskaidrot, kāpēc tas ir globālo Dienvidu interesēs un, es teiktu, visu pasaules valstu, visu 192 valstu interesēs, kuras ir ANO dalībnieces – saglabāt šo starptautisko kārtību kas ir balstīta uz starptautiskajām tiesībām. Jo bez šāda veida kārtības pasaulē iestātos militārs un agresīvs haoss."

Autoritāro vadoņu kļūdas

Konference šorīt tika atklāta ar paneļdiskusiju, kurā piedalījās bijušais Zviedrijas premjerministrs un ārlietu ministrs Karls Bilts. Pašreizējo globālo situāciju viņš raksturoja ar vārdiem – Rietumi ir atpakaļ, Austrumi ir nepatikšanās un Dienvidi ir sašķelti.

"Austrumi jeb Krievija ir dziļās nepatikšanās, un arī Ķīna ir nepatikšanās. Abas valstis tur nokļuvušas vienādu iemeslu dēļ. Tie ir divi autoritāri režīmi, un brīdī, kad tie konsolidē pārāk daudz varas viena cilvēka rokās, šis cilvēks pieļauj lielas kļūdas.

Putins ir pieļāvis neprātīgu lēmumu, un Sji Dzjiņpins ir pieņēmis dažus lēmumus, kas Ķīnu pagriež nepareizā trajektorijā."

Savukārt, runājot par enerģijas piegādēm Eiropai, Bilts atzina, ka Eiropa un ASV enerģētikas politikā bijušas atkarīgas no pāris mazāk demokrātiskiem režīmiem Arābijas pussalā, un šī atkarība zināmā mērā turpinās joprojām.

"Es domāju, nevar teikt, ka mūsu enerģētikas politika pagātnē bijusi vērtībās balstīta. Kamēr mums ir enerģētiskā atkarība, un tā mums būs ilgi, būsim reāli, – tiks īstenota interesēs balstīta pieeja, nevis vērtībās balstīta pieeja.

Problēma ar atkarību no Krievijas gāzes bija tāda, ka Krievija laikā, kad šie līgumi tika slēgti, vēl nebija tik naidīga. Bet problēma bija, ka mēs bijām pārāk atkarīgi no viņiem."

Krievijas impēriskais kārdinājums

Konferencē tiek meklēti arī risinājumi, ko darīt, lai panāktu Krievijas atbrīvošanu no Putina un sauktu viņu pie atbildības.

"Domāju, ka mēs Eiropā neiegūsim mieru, kamēr Krievija neatteiksies no impēriskā kārdinājuma un koncentrēsies uz pieklājīgas nacionālas valsts veidošanu. Manuprāt, tas kaut kādā brīdī notiks. Bet tas var aizņemt ilgu laiku," atzina Bilts.

"Un ar visiem nacionālas valsts veidošanas apstākļiem, kādi ir Krievijai (kā zināms, tur dzīvo 140 miljoni un ir 11 laika zonas) – tā ir ļoti liela zeme. Jūs varat tur radīt ļoti spēcīgu valsti. Bet kamēr viņi tic, ka jāsaglabā kaut kāda veida imperiālais kārdinājums, problēmas būs viena pēc otras."

Diezgan daudz diskusiju bija arī par gaidāmo ziemu, kas Ukrainai būs smaga, bet konferences dalībnieki ir pārliecināti, ka Ukraina to izturēs un uzvarēs. Ukrainas vicepremjere Olga Stefanišina uzrunā no Kijivas teica, ka Krievija cenšas sēt paniku un cer nosaldēt ukraiņus līdz nāvei, tādējādi faktiski plānojot jaunu Holodomoru.

Konferences laikā eksperti diskutēja arī par tādiem jautājumiem kā globālā ekonomika, NATO stratēģiskā koncepcija un Arktikas militarizācija.

Rīgas konference turpināsies arī sestdien, kad viedokļu līderi pievērsīsies jautājumam par to, vai Krievija vienmēr paliks aiz "dzelzs priekškara", par NATO solījumu aizstāvēt katru centimetru alianses zemes un par Ķīnas lomu globālajos procesos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti