Kopumā ēkā ir deklarēti 24 cilvēki, tomēr patiesais tur mītošo skaits var būt daudz mazāks.
No 15 namā esošajiem dzīvokļiem apdzīvoti ir 7. Apsekojot mājokļus, dienesta pārstāvji satikuši gan ģimenes ar maziem bērniem, gan vientuļos pensionārus, gan cilvēkus ar invaliditāti. Visi iedzīvotāji ir informēti par Rīgas Sociālā dienesta palīdzības iespējām. Tomēr tikai viena persona ir vērsusies dienestā, lai noformētu maznodrošinātā statusu.
Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko skaidroja, ka tie, kas deklarēti tagad Akmeņu ielā 17, var vērsties Labklājības departamentā, kur lems par maznodrošinātā statusa piešķiršanu, un tad varēs vērsties Mājokļu departamentā,
“Komisija skatās, noraida vai akceptē, un tad viņi var stāties rindā. Bet mēs uzskatām, no divdesmit četrām personām, kuri tagad ir tur deklarēti septiņos dzīvokļos, trijiem cilvēkiem ir tiesības, viņiem tiks piešķirts [mājoklis],” sacīja departamenta vadītājs.
“Pašvaldības sociālo palīdzību iedzīvotāji var saņemt, ja viņi vēršas pēc šīs palīdzības. Tāpēc aicinu šajā ēkā mītošos būt atbildīgiem par savām tiesībām un nodrošināt sevi un savus līdzcilvēkus ar šo atbalstu. Šobrīd galvenais ēkas valdītājs ir VUGD, tomēr pēc ēkas atbrīvošanas, pajumte un komunālie pakalpojumi bez tiesiska pamata ēkā mītošiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta līdz 1. jūlijam,” atgādināja Burovs.
Ar ierosinājumiem par pagaidu mītni līdz sešiem mēnešiem klajā nāca Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis.
„Ir vērsusies viena ģimene ar vēlmi nokārtot, lai viņiem piešķir atbilstošu statusu. Kas pēc mana pieņēmuma varētu būt iemesls jeb tas, ko teica Mājokļu un vides departaments, pamats iespējamai uzņemšanai rindā,” norādīja Alksnis.
“Vēl ar pāris pensionāriem, invalīdiem ir sarunas, kas viņiem būtu vēlamākas, ko viņi vēlas un kas būtu viņiem nepieciešams. Mēs paši bijām, visa informācija ir atstāta, kurš gribēja ar mums aprunāties, mēs esam aprunājušies, par sevi izstāstījuši, ar kārtību iepazīstinājuši, protams, ir knifi, nianses, viss pārējais, bet tas ceļš, kāds ir jāiziet, tāds ir jāiziet,” norādīja Alksnis.
“VUGD ēkā mītošiem iedzīvotājiem pašvaldība var piedāvāt pagaidu mājvietu un palīdzību jaunas atrašanā. Dienests var piedāvāt arī pansijas pakalpojumus, dzīvokļa pabalstu un cita veida palīdzību. Lai šo palīdzību saņemtu, iedzīvotājiem ir jāvēršas pie mums,” informēja Ervins Alksnis.
Rīgas domes Mājokļu departaments pirmdien sasauktajā dienestu sanāksmē informēja, ka astoņas ēkā mītošās ģimenes ir vērsušās departamentā ar lūgumu atrisināt jautājumu par dzīvesvietu pēc tam, kad VUGD atbrīvos vēsturiskās telpas. Šobrīd šis jautājums tiek izvērtēts. Ēkā kopumā ir piedeklarējušās 24 personas, no kurām 8 personas ir pārdeklarējošās, bet pret piecām uzsāktas administratīvas lietas par deklarētās vietas anulēšanu.
KONTEKSTS:
Netālu no Gaismas pils pašvaldībai piederošajā ugunsdzēsēju depo ēkā Akmeņu ielā 17 vismaz deviņos dzīvokļos nelegāli dzīvo 25 rīdzinieki. Līdz ar glābēju pārcelšanos uz jaunām telpām šī gada martā Rīgas dome iecerējusi izdzīt arī tur mītošos, un lielākā daļa neatbilst kritērijiem, lai pašvaldība tiem ierādītu citu dzīvojamo platību.
Vairākiem dzīvokļu iemītniekiem līgums par dienesta dzīvokļa izmantošanu nav pagarināts.
Rīgas dome pēc ugunsdzēsēju aiziešanas plāno atbrīvoties arī no pārējiem ēkas iemītniekiem. Domes pretimnākšana būs atļauja tur uzturēties līdz 1. jūlijam.
Nekustamais īpašums Akmeņu ielā 17, Rīgā, ir Rīgas pilsētas pašvaldībai vēsturiski piederošs īpašums un Zemesgrāmatā reģistrēts 1998. gadā. VUGD depo ēka ir būvēta apmēram 1910. gadā kā ugunsdzēsības depo ar dzīvojamajām telpām personālam. Saskaņā ar 1998. gada tehniskās inventarizācijas lietu ēka atrodas 16 telpu grupas, kas apzīmētas kā dienesta dzīvokļi. 2002. gada tehniskās inventarizācijas lietā norādītas 15 telpu grupas ar šādu izmantošanas veidu, kā arī viesnīcas telpu grupa. Pašreizējais nekustamā īpašuma lietotājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas nodaļas pārvalde.
