ĪSUMĀ:
- Ukrainas bēgļu atbalsta centru neplāno brīvdienās.
- Pēc divām brīvdienām pie centra bija vērojama liela rinda.
- Dome un ministrija rāda viena uz otru ar pirkstiem, kāpēc nestrādā brīvdienās.
- Darbinieki centrā strādā papildus saviem tiešajiem pienākumiem.
- Bažījas, ka darbinieki varētu izdegt bez brīvdienām.
- Brīvprātīgie nevar aizstāt darbiniekus brīvdienās, jo viņi nevar nodrošināt pakalpojumus.
Brīvprātīgie nespētu nodrošināt vajadzīgos pakalpojumus
Situācija ar milzīgām cilvēku rindām un gariem pierakstiem uz priekšu Rīgas Kongresu namā ierīkotajā bēgļu atbalsta centrā veicinājusi plašas diskusijas sociālajos tīklos. Tiek nosodīta darba organizācija, kā arī paši darbinieki taisnojas, ka ir pārslogoti.
Tā, piemēram, Gunta Grūbe, kura strādā Rīgas domē, savā tvitera kontā rakstīja: "Domes darbiniekiem darbs Kongresu namā ar bēgļiem nav ikdienas darba pienākumi. Tas ir darbs, ko veicam papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem – dažādu struktūrvienību dažādu jomu speciālisti, vadītāji utt. Pa dienu Kongresu nams, vakaros, pa nakti, brīvdienās tiešie darba pienākumi."
Kamēr vairāki tvitera lietotāji atbalsta Rīgas domes darbiniekus saistībā ar to, ko viņi dara, netrūkst arī tādu cilvēku, kas tomēr aicina rast iespēju bēgļu centram strādāt nepārtrauktā režīmā, jo Ukrainā ir karš. Vairāki lietotāji, piemēram, Diāna Tunte vaicājuši – kāpēc brīvprātīgie nevar palīdzēt? Vai arī ir kādas ļoti specifiskas lietas, ko nevar darīt citi cilvēki? Brīvprātīgie būtu gatavi strādāt arī brīvdienās.
"Brīvprātīgais nevar dot kompetentu sociālā darbinieka konsultāciju vai izdarīt visu to, ko dara Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde..." stāstīja Rīgas vicemēre Linda Ozola ("Konservatīvie").
Tādējādi faktiski brīvprātīgo darbs nozīmē apmeklētāju plūsmas kontrolēšanu, bērnu pieskatīšanu un tamlīdzīgi. To, ka daļa darbinieku centrā strādā papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem, nenoliedz – jo rīdzinieku apkalpošanu kara dēļ neviens neesot atcēlis. Un par virsstundu darbu visiem samaksā.
Otrdien Ozola atzina, ka centrs ir sasniedzis maksimālo kapacitāti, dienā spējot apkalpot līdz 750 personu. Viņa sacīja: „Mēs no tās rindas neaizmuksim. Ja ukraiņu plūsma uz Latviju turpināsies un intensificēsies, skatoties uz to, kas notiek pašā Ukrainā, visdrīzāk tā rinda būs. Mēs īsti vaļā no tās netiksim, ja vien mēs šādu pakalpojumu klāstu kā kopumu neliksim arī citās vietās Latvijā un nenovirzīsim cilvēkus arī uz turieni. Ja pašvaldības pašas neiesaistās šajos civilās aizsardzības pasākumos, valstī ir jābūt krīzes vadītājam, kas iesaista pašvaldības un uzliek to par pienākumu darīt. Šobrīd [tas] vairs nevar būt brīvprātīgs pasākums!”
Rīgas dome un Iekšlietu ministrija norāda viena uz otru
Otrdien pēcpusdienā garas rindas pie Kongresu nama vairs neveidojās, taču iekšā cilvēku aizvien bija daudz. Prognozējams, ka lielākais pieplūdums pirmdien bija tieši brīvdienu dēļ, kad centrs divas dienas apmeklētājiem bija slēgts. Atbildīgie uzskata, ka bēgļu plūsmas palīdzēs sakārtot centra atvēršana bijušajā Rīgas Tehniskajā universitātē nākamnedēļ, taču darbs brīvdienās tā arī aizvien netiek apsvērts.
"Mēs esam runājuši ar struktūrvienību vadītājiem, un viņi ir norādījuši uz nepieciešamību pasargāt darbiniekus, lai viņi neizdegtu. Jo mēs apzināmies, ka šiem centriem būs jāstrādā varbūt mēnešiem ilgi," norādīja Ozola.
Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!/Progresīvie") uz šo jautājumu Latvijas Televīzijai atbildēja, ka tieši valsts pārvalde neesot gatava nodrošināt papildu darbiniekus.
"Es labāk uzskatu, ka pakalpojumi tiek sniegti piecas dienas nedēļā, līdzīgi kā jebkurā iestādē, pilnā apmērā. Nevis atsevišķi pakalpojumi citas dienas, principā liekot cilvēkam nākt vēlreiz," stāstīja Staķis.
Bet iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"), kas atbild par Valsts robežsardzi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, tieši otrādi – sacīja, ka lielākā daļa Kongresu namā sniegto pakalpojumu ir pašvaldības kompetencē. Kaut gan virsstundas varot apmaksāt, ar naudu nevarot kompensēt cilvēku fiziskās un emocionālās spējas.
"Es neieteiktu pašlaik ļoti spiest gan uz pašvaldību, gan uz valsts iestāžu darbiniekiem strādāt 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā, jo šis plāns un šī uzņemšana mums ir uz vairākiem mēnešiem.
Cilvēki izdeg. Cilvēki strādā virs savas kapacitātes," sacīja ministre.
Lieta, ko dome apsverot – ļaut centrā nedēļas nogalē strādāt brīvprātīgajiem, kas vismaz pieņemtu atnākušos bēgļus un paskaidrotu, kur un kad vērsties, tā vietā, lai cilvēki neattaptos pie slēgtām durvīm.
KONTEKSTS:
Divās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku pametuši Ukrainu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
