Viņš norādīja, ka jebkurai valstij ir tiesības trenēt savu armiju, taču bažas rada Krievijas agresīvā retorika, “spēlēšanās ar skaitļiem” saistībā ar mācībām, lai apgrūtinātu starptautisko novērotāju piedalīšanos.
Pašlaik NATO nevērtē situāciju tā, ka Krievija var pēkšņi uzbrukt kādai dalībvalstij, bet tomēr uzmanīgi seko līdzi šādām neplānotām un nepieteiktām mācībām. Riekstiņš norādīja, ka par NATO mācībām vienmēr sniegta caurskatāma informācija un alianse sagaida šādu rīcību arī no Krievijas, taču Maskava tā nerīkojas.
NATO savukārt nopietni strādā, lai stiprinātu drošību reģionā, ir papildus lidmašīnas patruļas, notiek mācības, atgādināja Riekstiņš.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents ir devis pavēli pirmdien izsludināt pilnu kaujas gatavību Ziemeļu flotē, Rietumu kara apgabala vienībās, kā arī gaisa desanta spēkos. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paskaidrojis, ka kaujas gatavība paaugstināta negaidītas pārbaudes veikšanai un tā attieksies uz gandrīz 40 tūkstošiem militārpersonu, 3360 kaujas tehnikas vienībām, 410 karakuģiem, 15 zemūdenēm un 110 lidmašīnām un helikopteriem. Šādu pārbaužu mērķis ir noskaidrot Ziemeļu flotes spējas garantēt Krievijas drošību Arktikas reģionā.
Šoigu informējis, ka pārbaudes ietvaros notiks arī praktiskās lauka mācības, tostarp īpaša uzmanība tiks pievērsta speciālo uzdevumu vienību karavīru ātrai pārdislocēšanai lielos attālumos.
Vienlaicīgi pirmdien Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksejs Meškovs paziņojis, ka pieaugošais NATO rīkoto militāro mācību skaits Krievijas robežu tuvumā tikai destabilizē situāciju Ziemeļaustrumeiropā. Pēc Meškova vārdiem, tas esot īpaši dīvaini tāpēc, ka šis reģions, iespējams, ir pats stabilākais ne tikai reģionā, bet arī visā Eiropā vai pat pasaulē.
