Vairāk nekā 102 tūkstoši mājsaimniecību pieteikušās pēc atbalsta energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensēšanai. Nedaudz vairāk nekā puse to izdarījuši paši portālā "epakalpojumi.lv", taču 48 tūkstoši pieteikumu reģistrēti, iedzīvotājiem dodoties uz savu tuvējo pašvaldības iestādi. Tā izdarījuši, piemēram, Raimonds un Nikolajs no Rēzeknes novada Bērzgales pagasta. Abi lūguši kompensāciju par malkas iegādi, taču atzīst – to nemaz nav iegādājušies.
Nikolaja saruna ar LTV:
Man sādžā māja veca. Ko es varu nopirkt?
Bet jūs teicāt, ka pašam savs mežs. Vai pirkāt malku? Kā tad īsti ir?
Es pats, man savs mežs ir. A viņi to nesaprot!
Tādu gadījumu laukos nav maz. No vairāk nekā 5000 iesniegumiem Rēzeknes novadā kopumā vien mazāk nekā 10 pievienoti čeki.
"Tie, kas sagādā malku savos mežos, jūtas pateicīgi par to, ka vismaz tie 60 eiro benzīnam tiks izmantoti," stāstīja Bērzgales pagasta darbiniece Skaidrīte Apeināne.
Vērtēšanu, vai kompensācija tiešām pienākas, veic reģistratori sadarbībā ar vēl citiem pašvaldības darbiniekiem. Rēzeknes novadā to dara četras pašvaldības Sociālā dienesta nolīgtas darbinieces. Viņas pārbauda, vai iesniegumam pievienoti visi nepieciešamie dokumenti. Piemēram, vai Zemesgrāmata apliecina īpašumtiesības ne tikai uz zemi, bet arī mājokli. Ja kā trūkst vai rodas šaubas, izvērtēšana ieilgst.
"Var būt arī dienas laikā tas apstiprinājums, bet līdz maksāšanai ir jānoiet ceļš. Tas nav tā, ka mēs te tagad apstiprinām un uzreiz viņiem kontā nauda ienāk," sacīja Rēzeknes novada darbiniece Ija Visocska.
Process ieildzis arī cita iemesla dēļ. Rēzeknes novada grāmatvede Inese Belova skaidroja: "Mums mazliet bremzē procesu tas, ka ir nelielas problēmas ar programmu. Sasaitē "SOPA" programmai ar "Gvedi" neaiziet mums tie sarakstiņi."
"SOPA" jeb sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu izmanto atbalsta vērtētāji, bet "Gvedi" jeb resursu vadības grāmatvedības sistēmu – grāmatveži.
Abas sistēmas pieder uzņēmumam "ZZ Dats". Tajā skaidroja – ja atbalsta izmaksāšana pašvaldībā nav sākta, tas, iespējams, saistīts ar to, jāveic papildus kādas administratīvas darbības.
Kopumā valstī gan atbalsts jau izmaksāts nepilnu 700 tūkstošu eiro apmērā, to sākušas darīt 17 pašvaldības.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā tika apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Un septembra beigās valdība un Saeima lēma par papildu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energocenu krīzē 422,2 miljonu eiro apmērā.
