Panorāma

Uzturēšanās atļauja – tikai pēc valsts valodas eksāmena

Panorāma

Arī Latvijā vāc naudu "Bayraktar" iegādei Ukrainai

Koalīcija vienojas atcelt OIK maksājumu

Koalīcija vienojas par pilnīgu atteikšanos no OIK un atbalstu uzņēmējiem energocenu krīzē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Valdību veidojošās partijas otrdien panākušas politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), portālam LSM.lv apstiprināja Finanšu ministrijā. Tāpat koalīcijā panākta vienošanās arī par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro, un to valdība detalizēti varētu skatīt augusta beigās.

ĪSUMĀ:

  • Koalīcija lemj atteikties no OIK.
  • Uzņēmējiem arī kompensēs sadales tarifa izmaksas un dos grantus.
  • Uzņēmēji grib būt droši, ka būs energoresursi par cenu, kas neapdraud konkurētspēju.

Atsakās no OIK un vienojas pat atbalsta pasākumiem

Obligātā iepirkuma komponente (OIK)

Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.

Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.  

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") otrdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem stāstīja, ka plānots OIK maksājumu atcelt gan fiziskām, gan juridiskām personām. Tādējādi tiks izbeigta OIK maksājuma pastāvēšana. OIK izmaksas segšot no "Latvenergo" peļņas.

Iepriekš daudz diskutēts par OIK likvidēšanu, valdībai arī nolemjot no tā atteikties ar 2021. gadu, tomēr iepriekš pakāpeniski notikusi tikai tā samazināšana.

Ekonomikas ministrija gatavo attiecīgu informatīvo ziņojumu, ko virzīs uz apstiprināšanu kādā no tuvākajām valdības sēdēm.

OIK maksājuma atcelšana būs viens no atbalsta veidiem uzņēmējiem energocenu krīzē. Reirs skaidroja, ka kopā viss atbalsts uzņēmējiem izmaksās līdz 200 miljoniem eiro.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Reirs norādīja, ka izskatīti priekšlikumi mazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai un akcīzes nodokli degvielai, tomēr tie atbalstu nav guvuši.

Atbalsta pasākumos uzņēmējiem ietilpst arī priekšlikums pilnībā kompensēt sadales tarifa izmaksas. Tas attieksies ne tikai uz uzņēmumiem, bet arī slimnīcām, skolām un citām iestādēm. 

Tāpat turpinās vēl papildu atbalsta pasākumu sagatavošana energointensīviem uzņēmumiem, kam izdevumi par energoresursiem veido vismaz 10% no kopējām izmaksām. Plānotais kompensācijas apmērs – aptuveni 30% no sadārdzinājuma. "Atbalsts energointensīviem uzņēmumiem faktiski ir Eiropas Komisijas noteiktajā regulējumā paredzēts pasākums, ko valstis drīkst darīt. Mēs vēl izstrādāsim nosacījumus atbilstoši mūsu ekonomiskajai situācijai, mūsu uzņēmējdarbības videi.

Varētu teikt, ka īstermiņā atbalstīsim uzņēmumus, lai pārvarētu šo krīzi, bet, protams, sagaidot no viņiem pārkārtošanos,

lai, enerogresursu cenām saglabājoties augstākām nekā senāk, nākamajā sezonā jau būtu konkurētspējīgi bez valsts atbalsta. Tātad valsts nāk palīgā ilgtermiņā, lai viņi spētu pārkārtoties," Latvijas Radio skaidroja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Lemjot par atbalsta piešķiršanu, tiks vērtēti arī uzņēmuma īpašnieki un vadības sastāvs. Indriksone norādīja: "Valsts atbalstu nebūtu saprātīgi izmaksāt personām, kas saistītas ar agresorvalsti, un, protams, sankcionētas personas automātiski neko nesaņem."

Plānotā atbalsta pasākumu programma uzņēmējiem līdzinās tai, kas bija spēkā Covid-19 ierobežojumu laikā. Šie pasākumi virzīti ar mērķi nepieļaut lielu bezdarbu un ekonomikas ieslīgšanu recesijā, uzsvēris Reirs.

Vienlaikus atbildīgās ministrijas gatavos arī citus atbalsta pasākumus konkurētspējas saglabāšanai. 

Par atbalstu uzņēmējiem energocenu krīzē plāno lemt augusta beigās
00:00 / 03:22
Lejuplādēt

Ekonomikas ministrijā skaidroja, ka atteikšanās no OIK un sadales tarifa izmaksu kompensācijas samazinās rēķinus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. 

Mājsaimniecībām rēķini bez OIK varētu mazināties vidēji par aptuveni 3%, savukārt uzņēmumiem bez OIK un ar sadales tarifu kompensācijām rēķini varētu mazināties par aptuveni 15%. 

Ekonomikas ministrijā gan atgādināja, ka katrs gadījums un rēķins ir atšķirīgs. 

Uzņēmēji vēlas pārliecību par energoresursu pietiekamību 

Piedāvātie priekšlikumi apspriesti arī Tautsaimniecības padomē.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Līga Meņģelsone vērtēja, ka OIK un sadales tarifa izslēgšanas no rēķiniem būs tikai simbolisks atbalsts. Vislielāko cerību uzņēmēji saista tieši ar grantiem energoietilpīgajiem ražotājiem.

"Šobrīd ir absolūti nenormāla situācija, ka lielie uzņēmumi spiesti slēgt energolīgumus pat uz vienu mēnesi, pat nesaprotot, kāds būs aiznākamais mēnesis – ne cenā, ne arī pieejamībā," norādīja Meņģelsone.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis vērtēja, ka esošajos apstākļos šie pasākumi ir neatliekami, taču negatīvi ir tas, ka tos īstenos pamatā no aizņemtas naudas. "Viss jau ir pareizi: tie plāksteri tiek lipināti, aizberot to ciet ar naudu. Tā ir aizņemta nauda, kas mums kā sabiedrībai būs jāatmaksā. Vai nu ar augstākiem nodokļiem, vai bremzētu algu pieaugumu, piemēram," sacīja Rostovskis.

Ekonomikas ministrija vairākkārt uzsvērusi, ka gaidāmajā apkures sezonā gāzes mājokļu apkurei pietikšot. Uzņēmēju pārstāvji seko līdzi, lai gāzes, koksnes un elektrības resursu pietiktu arī ražotājiem, turklāt par cenām, kas gala produkta izmaksas saglabātu konkurētspējīgas. Šī problemātika būtu mazāka, ja lēmumi enerģētikā būtu bijuši pārdomātāki, tai skaitā plašāk izmantojot pašmāju energoresursus, kritiski novērtēja Rostovskis.

"Mēs kā sabiedrība bijām uzsēdināti vai uzsēdušies uz Krievijas lētā energoresursa. Mūs pieradināja vai nolobēja, – sauc, kā gribi. Tā vietā mums vajadzēja jau savlaicīgi attīstīt savu resursu izmantošanu. Ūdens, vējš, koksne, saule, kūdra. Otrs, ko dara attīstītās valstīs, ka arī mājsaimniecību un uzņēmumu līmenī var ražot enerģiju, barot sevi un dot kopējā tīklā. Taču tam vajadzīga jauna pieeja. Tagad mēs pareizi darām, ejot uz šo decentralizēto pieeju, bet tas darīts par vēlu. Mēs kā sabiedrība par to samaksājam," pauda LTRK prezidents.

Valdība solītos atbalsta pasākumus uzņēmumiem varētu apstiprināt sēdē augusta beigās. Kopā atbalsts uzņēmējiem un privātpersonām būs vairāk nekā 650 miljoni eiro.

KONTEKSTS:

Jau apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu, tostarp uzņēmumiem konkurētspējas nodrošināšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti