Natālija ar piecgadīgo meitu Uļjanu un divgadīgo dēlu Bogdanu ir pirmie bēgļi no Ukrainas, kuri šonedēļ ieradušies Rēzeknē. Ceļā uz Latviju pavadītas vairāk nekā 35 stundas. Baiļu un izmisuma pilnas.
Vīram pašlaik izsludinātās vispārējās mobilizācijas dēļ nācās palikt Ukrainā.
Pagaidu mājas Rēzeknē Natālijai ar bērniem sniegusi viņas krustmāte, kura no Ukrainas šurp pārcēlusies pirms aptuveni pieciem gadiem. Natālija joprojām cer atgriezties Ukrainā, taču piebilst, ka tā, kā agrāk, vairs nebūs nekad.
"Tas bija parasts rīts, visi gulēja, un 5 no rīta mēs sadzirdējām divus sprādzienus. Bija ļoti, ļoti bail. Pēc tam sāka visi zvanīt, ka sprādzieni bija praktiski visos Ukrainas apgabalos. Tajā pašā dienā mēs sākām vākt mantas... man tētis dzīvo Volīnijas apgabalā rietumos, un mēs ar vīru nolēmām braukt uz rietumiem. Tajā dienā mēs netikām uz robežu. Nākamajā dienā mēs izbraucām uz Polijas robežu. Tur bija daudz mašīnu, bērnu un sieviešu. Vīriešus nelaida, tikai sievietes un bērnus," viņa pastāstīja.
Ar Ukrainā palikušo vīru Natālija aktīvi uztur kontaktu. Pagaidām internets un telefonsakari neesot traucēti.
Natālija stāstīja: "Vīrs šobrīd ir tur, kur mans tētis, Volīnijas apgabalā. Saka, ka onkulis guļ ar ieroci. Visi ļoti uztraucas un nezina, kas būs. Ļoti bieži visā pilsētā ir gaisa trauksmes. Viņi slēpjas. Trakākais ir pārdzīvot naktis. Maz no draugiem aizbrauca, jo viss notika tik ātri. Neviens negaidīja, ka viss tā izvērtīsies. Visi domāja, ka vēl dieniņu pagaidīs, bet vēlāk jau viss..."
Pēdējās ziņas, ko Natālija saņēmusi no Ukrainā palikušajiem, ir, ka valstī strauji izsīkst pārtikas krājumi.
Garas rindas pie veikaliem, aptiekām un bankomātiem bija novērojamas jau pirmajā karadarbības dienā.
"Pirmajā dienā daudz ko izpirka. Cilvēki, kuriem ikdienā jālieto medikamenti, viņi palika bez nekā. Mums raksta, ka cilvēki, kas slimo ar onkoloģiju, kuri lieto speciālus pretsāpju medikamentus, viņi tos nekur nevar dabūt. Viņi cieš no spēcīgām sāpēm. Es nekad nedomāju, ka kaut kas tāds pie mums notiks. Es savā prātā nevaru saprast un to pieņemt. Es nezinu, kas būs tālāk. Tās vienkārši ir šausmas!" – viņa sacīja.
Šodien Rēzeknē atvērts ziedojumu vākšanas punkts Ukrainas iedzīvotājiem, kur līdzcilvēki aicināti nogādāt pārtiku, siltu apģērbu un segas. Taču joprojām aktuāls ir jautājums par Ukrainas bēgļu uzņemšanu pilsētā. Kamēr daudzas pašvaldības jau radušas viņu izmitināšanas risinājumus, tikmēr Rēzekne ne.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa") pauda: "Rēzeknes pilsētā tikai privātā iniciatīva. Attiecīgi – dzīvokļi vai mājas kaut kādas privātās."
Vaicāts, vai pašvaldībai nav, viņš atbildēja noraidoši, sakot, ka šī informācija arī zināma Ekonomikas ministrijai. "Mums nav, kur likt ar cienīgiem apstākļiem šos cilvēkus," viņš atzina.
Savukārt Rēzeknes pilsētas domes deputāts Jāzeps Korsaks (Nacionālā apvienība) sacīja: "Šeit ir vajadzīgi tīri praktiski jau zināt konkrēti darbības, kur un kad cilvēku izmitināt, kur un kad, ja arī trūks pārtikas, viņu arī pabarot. Risināt arī medicīniskos jautājumus, kas radīsies. Jebkurā gadījumā būtu bijis jau jābūt kaut vai minimālām rezervēm, minimālām iespējām."
Turpretī Rēzeknes novada pašvaldība lēmusi, ka nepieciešamības gadījumā Ukrainas bēgļus izmitinās aptuveni sešus kilometrus no Rēzeknes attālajā slēgtajā Adamovas internātpamatskolas ēkā, tādējādi nodrošinot 100 vietas.
KONTEKSTS:
Situācija Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma varētu kļūt par "Eiropas lielāko bēgļu krīzi šajā gadsimtā", tiek lēsts, ka vairāk nekā 600 000 bēgļu no Ukrainas jau devušies uz kaimiņvalstīm, otrdien, 1. martā, paziņoja ANO Bēgļu aģentūra.
Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 000 iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās. Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com.
Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 3,6 miljoni eiro.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
