Šobrīd siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs Rēzeknē ir vislielākais Latgalē. Lai gan valsts mājsaimniecībām piešķir atbalstu, straujo apkures cenu kāpumu sajutuši visi uzrunātie Rēzeknes pilsētas iedzīvotāji.
"Drusku lielākas ir palikušas – nevis drusku, bet uz pusi lielākas," apkuras cenas vērtēja daudzdzīvokļu pagalmā satikta sieviete. "Pagaidām tieku galā. Novembrī rēķins par trīsistabu dzīvokli bija 300 eiro apmēram. Tas ir bez valsts atbalsta. Ar valsts atbalstu man bija 157 eiro precīzi. Ļoti patīkami, ka valsts kompensē mums vismaz šajā ziemā apkuri."
"Pēdējais rēķins man bija 110 eiro. Tas ir vienas istabas dzīvoklim. Ar atlaidi jau. Tagad būs jau riktīgi mīnusi, cik tad jāgaida – visi 150 un vairāk?" vaicāja rēzekniete Anastasija, kura ir dzirdējusi arī par jauno katlu māju pilsētā. "Teica, ka drīz sāks kurināt jauno. Teica, ka janvārī sāks kurināt un būs drusku lētāk cenas. Pagaidām nav nekas zināms par to."
Līdz šim Rēzeknes pilsētā bija viens no zemākajiem tarifiem valstī, jo katlu mājas siltuma ražošanai pamatā izmantoja toreiz lēto dabasgāzi. "Tāpēc, ka mums bija noslēgts labs dabasgāzes piegādes līgums. Pēc tam visi zina, kas notika pasaulē, ekonomikā un gāzes tirgū. Sakarā ar dārgo dabasgāzes cenu tarifus vajadzēja palielināt," stāstīja SIA ''Rēzeknes siltumtīkli'' valdes loceklis Aldis Mežals. Lai mazinātu straujo tarifa kāpumu un risinātu apkures problēmas pilsētā, bija jāmeklē iespējas jauniem siltumenerģijas ražošanas veidiem. "Šogad mums tāds interesants gads tāpēc, ka mēs, sākoties apkures sezonai, izmantojam dažādus kurināmā veidus, sākot no kokskaidu granulām, šķeldas līdz dīzeļdegvielai un dabasgāzei," stāstīja Aldis Mežals.
Rēzeknē katram no trīs mikrorajoniem – Centra rajonam, Vipingai un Ziemeļu rajonam – ir sava katlu māja. Lielākās problēmas šogad saglabājās Centra rajonam, kas arī klientu skaita ziņā ir vislielākais mikrorajons Rēzeknē, un līdz šim siltumu tur varēja ražot, tikai izmantojot dabasgāzi un dīzeļdegvielu. Aizvadītā gada decembrī Centra rajonā darbu uzsāka jauna šķeldas katlu māja, ko uzbūvējis privātais investors – pilnsabiedrība "Rez Nrj". Mežals stāstīja, ka viņi uzvarēja konkursā un ar ''Rēzeknes siltumtīkliem'' noslēdza līgumu uz 10 gadiem:
"Jaunais uzņēmums, kurš piegādā siltumu, tas ražo siltumenerģiju ar šķeldu. Vienīgā problēma šobrīd, ka viņi vēl tādā ieregulēšanas procesā, jo katlumāja jauna. Un viņi vēl nav izgājuši uz pilnu jaudu. Viņi strādā, var teikt, ar pusjaudu."
Pilnsabiedrības "Rez Nrj" pārstāvis Juris Jaunzems stāstīja, ka uzņēmumu viņi izveidoja speciāli šim projektam. Katlu mājas būvniecībā ieguldīti aptuveni astoņi miljoni eiro, un šomēnes to plānots nodot ekspluatācijā, izpildot arī līgumā paredzētos apjomus.
"Mēs ražojam siltumu testa režīmā. Ik pa brīdim iznāk kaut kādas tehniskas problēmas, ko mēs risinām, regulējam, labojam. Es domāju, līdz mēneša beigām viss būs kārtībā," teica Jaunzems.
"Šāds modelis nav nekāds retums un jau labu laiku Latvijā darbojas. Katrā ziņā pasaulē un Eiropā, un visur citur ir izplatīta lieta," stāstīja enerģijas eksperts Juris Ozoliņš, kurš ir pozitīvi noskaņots pret šāda veida privāto investoru piesaisti siltumenerģijas ražošanai.
"Likumā ir teikts, ka pašvaldība ir atbildīga par siltumapgādi un viss. Kāpēc darīt valstij vai publiskam uzņēmumam to, ko var izdarīt privātuzņēmumus un kurš to noteikti izdarīs labāk?" vaicāja Ozoliņš.
SIA "Rēzeknes siltumtīkli" valdes loceklis Aldis Mežals atklāja, ka šī gada laikā kapitālsabiedrība ar Eiropas Savienības fondu atbalstu plāno Rēzeknes centra mikrorajonam būvēt arī paši savu šķeldas katlu māju: "Investors nodrošina 50%, otrus 50% mēs paši nodrošināsim."
Situāciju, kad blakus viena otrai būs divas šķeldas katlu mājas, komentēja enerģijas eksperts Ozoliņš: "Ja viņu kopējās jaudas aukstākajā laikā nosedz siltumapgādes pieprasījumu, tad var teikt, tur nekāda muļķīga konkurence nav radīta, bet, ja tur kaut kas paliek pāri, tad tā ir lieki izmesta nauda."
SIA "Rēzeknes siltumtīkli" ir iesnieguši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas paredz, ka provizoriski no 1. februāra Rēzeknē tarifs būs par 29% zemāks un sasniegs 151,90 eiro par megavatstundu. Uzreiz gan jāsaka, ka pilsētas iedzīvotāji savos maciņos samazinājumu sajutīs tikai par aptuveni 5%. Tas tāpēc, ka līdz ar tarifa kritumu samazināsies arī valsts kompensācijas apjoms.
