Revīzija: Simtgades līdzekļi tērēti atbilstoši mērķiem, bet nepietiekami uzraudzīti

Valsts kontrole uzskata, ka valdība, lemjot Latvijas valsts simtgades svinībām piešķirt 59 miljonus eiro, nav paredzējusi atbilstošu lēmuma uzraudzības mehānismu, un ir risks, ka sabiedrība nevarēs iegūt skaidru priekšstatu, kam šī nauda izlietota. Tikmēr Kultūras ministrija norāda, ka kopumā revidentu vērtējums ir pozitīvs un nelietderīga naudas izšķērdēšana nav konstatēta.

ĪSUMĀ:

  • Valsts kontrole: ir risks, ka nebūs skaidra priekšstata, kam tērēti 59 miljoni eiro.
  • Valsts kontrole: Simtgades pasākumi grūti identificējami.
  • Revīzijā atklāts: lielākā daļa iestāžu simtgadei izlieto vairāk, nekā plānots.
  • Revidenti aicina visas institūcijas sniegt pilnīgu informāciju par simtgades izmaksām.
  • KM: Revīzija ir pozitīva, nelietderīga naudas tērēšana nav konstatēta.
  • KM: Dabiski, ka simtgades gadā izceļam un popularizējam arī citus notikumus.
  • KM: Papildu  uzraudzības mehānisms par naudas izlietojumu vairotu birokrātiju.
  • KM sola strādāt pie plašākas informācijas sabiedrībai par simtgades norisēm.

Ja netiks novērsti 2017. gada saimnieciskā gada pārskata revīzijā identificētie finanšu līdzekļu uzskaites trūkumi, valdība un sabiedrība nevarēs iegūt kvalitatīvu un pietiekamu informāciju par to, cik lieli publiskie līdzekļi tiks izlietoti Latvijas simtgades atzīmēšanai visā tās norises laikā.

Simtgades pasākumi nav objektīvi identificējami un nodalāmi no citiem pasākumiem, atzina Valsts kontrole.  

Atvērtā koncepcija un nekonkrētie kritēriji ļauj gandrīz jebkuru institūciju aktivitāti svinību piecu gadu periodā veltīt valsts simtgadei.

Revīzijas laikā atklājies, ka nereti simtgades pasākumus nespēj nodalīt pat par pasākumu atbildīgā institūcija, bet lielākā daļa resoru simtgades pasākumu pašfinansējumu izlieto lielākā apmērā, nekā sākotnēji plānots.

Nav skaidrs, vai kādam citam projektam paredzētā nauda šogad netiek iztērēta simtgades pasākumiem, un tādēļ tam finansējuma var nepietikt, norādīja Valsts kontrole.

 “Svētki ir jāsvin. Taču ir svarīgi jau tagad novērst konstatētos trūkumus un samazināt konstatētos riskus, lai, simtgades svinības noslēdzot, tās ne tikai sasniegtu savu virsmērķi, bet radītu arī pozitīvu pārliecību par svinību pasākumos ieguldīto publisko līdzekļu lietderību,” uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole aicina Kultūras ministriju un visas atbildīgās institūcijas sniegt sabiedrībai pilnīgu informāciju par valsts simtgades izmaksām, lai izvairītos no neprecīzu ziņu izplatīšanas interneta vietnēs un sociālajos tīklos.

Tikmēr Kultūras ministrijas (KM) vērtējumā Valsts kontroles atzinums par līdzšinējo darbu pie Latvijas valsts simtgades programmas izstrādes un īstenošanas, kā arī simtgadei veltīto pasākumu organizēšanas un programmas finansējuma uzraudzības atzīstams par pozitīvu - revīzijā nav konstatējusi nelietderīgu Latvijas valsts simtgades finansējuma izlietojumu.

Simtgades virsmērķis ir “stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu, mīlestību pret savu zemi, veicinot pašorganizējošus procesus un sadarbību”, atgādināja Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta.

Ja Valsts kontrole revīzijas ietvaros būtu izvērtējusi arī Latvijas valsts simtgades programmas atdevi, mēs redzētu, ka izvirzītie mērķi pat pārsniegti – valsts simtgade kļuvusi par katalizatoru valstspiederības sajūtas un sabiedrības saliedētības pieaugumam, iedzīvotāji un Latvijas valstspiederīgie visā pasaulē vēlas iesaistīties  simtgades notikumos, kas rada paliekošas vērtības nākamajām paaudzēm un dod stimulu nozaru attīstībai,  norādīja Pavļuta.

Faktiski katra vērā ņemama norise pašlaik tiek veltīta Latvijas simtgadei – tas ir tikai dabiski, ka simtgades gadā izceļam un popularizējam arī visus tos notikumus, kas nav finansēti par Latvijas valsts simtgades finansējumu, skaidroja Kultūras ministrija.  

“Aptverot visu šo informāciju, mēs iegūtu absolūti vērienīgāko pasākumu Latvijas vēsturē ar miljardos vērtējamu budžetu – uzskaitot katru uzadīto rakstaino cimdu pāri vai saldējumu Latvijas karoga krāsās, katras baltā galdauta svinības draugu lokā vai pat Ņujorkas “Knicks” Latvijai veltīto basketbola spēli,” norādīja Pavļuta.

Intervijā Latvijas Radio Pavļuta teica, ka Simtgades programma tika veidota kā atvērts ietvars, kurā savus spēkus varēja sakopot uzņēmēji un skolas, lai rezultātā izveidotu kaut ko lielu un paliekošu. Arī pārtikas produktu izgatavošana ar Simtgades simboliku ir jāuztver kā piedrības zīme šim laikam, kas palīdzot iedzīvotāju vēlmei iesaistīties.

Par piešķirtās naudas izlietojumu atbildīga katra iestāde, un papildu uzraudzības mehānismu ieviešana vairotu birokrātiju, uzskata KM.

KM sola strādāt pie atsevišķu jauno ieteikumu ieviešanas saistībā ar to, lai nodrošinātu sabiedrībai iespējami plašāku un precīzāku informāciju par visām simtgades norisēm.

Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa Latvijas Radio tikmēr norādīja, ka nākamajās revīzijās Latvijas Simtgades norises tiks salīdzinātas ar kaimiņvalstīm, kā arī tiks aptaujāti iedzīvotāji, lai noskaidrotu viņu gandarījumu par svētkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti