Vēlēšanu noskaņa un ažiotāža pilsētā nav jūtama
Nekādus plakātus, nedz partiju saukļus, kas liecinātu par vēlēšanu tuvošanos, Krāslavā redzēt nevar. Pilsētas centrā, nogriežoties no Rīgas ielas dažus soļus, teju vienīgajā kafejnīcā „Mārīte” apmeklētāju nav daudz, sarunas par gaidāmajām vēlēšanām te arī nav dzirdamas, atzīst oficiante Natālija, stāstot par dzīvi pilsētā.
„Nu, pašlaik pircēju un apmeklētāju mums ir mazāk, jo ir ziema, bet ceram, ka pēc Lieldienām būs vairāk. Par vēlēšanām te pie mums neviens nerunā, neesmu to dzirdējusi. Bet pati esmu ar vietējo politiku ļoti apmierināta,” saka Natālija.
Krāslavas domes ēka ir pirmā oficiālā iestāde, kas sastopama, ejot pa galveno - Rīgas ielu, domi kuru jau četrus gadus vada „zaļzemnieku” pārstāvis - Gunārs Upenieks.
„Vēlēšanas, protams, tuvojas, Krāslavā varbūt ne tik izteikti kā pie kaimiņiem ar vēlēšanu reklamēšanos un kādām cīņām. Pie mums vēl ir aizdomīgs klusums,” atzīst pašvaldības vadītājs.
Aizdomīgais klusums pirms šīm vēlēšanām Krāslavā ir visai prognozējams. Iepriekšējās vēlēšanās Krāslavā piedalījās astoņi kandidātu saraksti. Domē iekļuva četri, taču 10 no 17 vietām tika Gunāra Upenieka vadītajai ZZS, kas guva 50% velētāju atbalstu un nevis veidoja pozīcijas un opozīcijas varu pašvaldībā, bet sadarbojās gan ar četru deputātu vietas guvušo „Saskaņas centru”, gan ar diviem „Jaunā laika” domniekiem. Tas, atšķirībā no citām domēm, ļāvis četru gadu laikā izvairīties no konfrontācijas un savstarpējiem ķīviņiem.
„Manupāt, šī koalīcija, kas izveidota, kopš 2009. gada ir sevi pierādījusi kā strādātspējīgu koalīciju, domāju, ka turpmāk darbs jāturpina šajā pašā virzienā,” saka Upenieks.
To atzīst arī uz esošā mēra Gunāra Upenieka krēslu pretendējošais, līdz šim otrā Krāslavā lielākā politiskā spēka - „Saskaņas centra” gados jaunais Krāslavas nodaļas vadītājs un mēra amata kandidāts Raimonds Kalvišs. Viņš ir uzņēmējs, sākotnēji vēlējies Krāslavā sākt tualetes papīra ražošanu, taču sevi šobrīd realizē informatīvo tehnoloģiju jomā.
„Es startēju vēlēšanās, tas būs pirmais gads, kad es piedalīšos. Es jūtu, ka pilsētā mazāk kļūst jaunatnes, bet tā nav tikai šīs pilsētas problēma, bet visas Latvijas problēma. Jaunieši aizbrauc uz Rīgu, uz kādām citām valstīm. Uztrauc bezdarbs, kā arī visā valstī šobrīd uztrauc demogrāfiskā situācija, īpaši lauku teritorijās un pierobežā, ”saka Kalvišs.
Krāslavas novadā nav likvidēta neviena skolu
Pēdējo gadu laikā no 20 tūkstoš iedzīvotāju apdzīvota novada Krāslava kļuvusi gandrīz par tūkstoti mazāka, saka novada mērs Gunārs Upenieks, bet lepojas, ka viņa vadībā Krāslavas novada dome nav likvidējusi nevienu skolu.
„Mēs neesam atteikuši nevienu projektu, kas iecerēts laukos. Varbūt pat nestandarta un mūs kādreiz sauca par muļķiem un tamlīdzīgi, ka mēs esam neprofesionāli strādājuši un ka neesam aizvēruši nevienu skolu. Mazākā mūsu novadā ir ar 17 skolēniem. Taču tam ir savi iemesli, viens no tiem - šodienas katastrofālie ceļi. Turklāt mēs ceram, ka šajā vietā var būt vēl kaut kas kādreiz var notikt un uzskatām, ka katrā šādā vietā taisīt muzejus un pēc tam tos apsargāt nav īsti lietderīgi,” saka Upenieks.
Likvidācija laukos neiet kopsolī ar valdības solīto valsts tautiešu atgriešanas programmu, un daudzējādā ziņā bezdarbs un demogrāfija ir valsts sistēmas problēma, norāda Upenieks.
„Mums līdz šim ir bijušas programmas - efektivitāte, efektivitāte un efektivitāte, tas nozīmē - no 10 darba vietām uztaisīt piecas. Tad mēs brīnāmies, kāpēc pie mums cilvēku nav, mēs paši taču to izlēmuši, paši to virzām, paši to deportāciju arī ieviesām,” kritizē mērs.
Cerība uz uzņēmējiem
Nodokļu slogs, sankcijas zemniekiem, uzņēmējiem un gūzma kontrolējošo institūciju ar sodiem - tas nevairo vēlmi nedz te atgriezties, nedz arī palikt - satraukts par situāciju ir pierobežas Piedrujas pagasta zemnieks Edvards. Viņš savulaik sācis kartupeļu audzēšanu, taču tieši sankciju dēļ to pārtraucis darīt un arī zemi izpārdevis.
„Slikti dzīvojam, ļoti slikti, strādāt nav kur, apkārt pilnīgs bezdarbs. Tas, kas te vēl ir palicis - tās rūpnīciņas un nelielās firmiņas vel kaut cik kustas, taču daļa jau grasās pilnībā vērties ciet,” saka zemnieks.
Viens no pēdējiem uzņēmumiem, kas Krāslavā pārtrauca darbību, ir mežapstrādes uzņēmums. Staņislavs, kam līdz pensijai vien daži gadi atlikuši, kļuvis par bezdarbnieku un šobrīd ar vēl 10 cilvēkiem oranžajās vestēs pievienojies „100-latnieku” pulkam.
„Jā, jā, šobrīd cītīgi no sniega un ledus attīrām pilsētas centrālo laukumu, vietējās varas darbu vērtēju ļoti pozitīvi, taču kopumā situācija ir smaga. Agrāk strādāju kokapstrādes uzņēmumā „Krepsar", taču to likvidēja, zaudēju darbu un jūtu, ka vairs nav stabilitātes, sajūta tāda, ka viss iet uz grunti. Un mums atliek dzīvot vienai dienai, un tāds es neesmu viens, paprasiet šeit jebkuram,” saka Staņislavs.
Novadā ar gandrīz 20% bezdarbu katra darba vieta ir būtiska, tāpēc pēdējos gados lepnums Krāslavā esot par ik vienu, kas nenolaiž rokas - gan zemniekiem, gan uzņēmējiem, gan tiem, kas attīstās, un tiem, kas nāk arī klāt - uzskaitot lielākos uzņēmējus novadā, stāsta Krāslavas mērs Gunārs Upenieks.
„Tas pats „Krāslavas piens”, kas strādā un investē savā uzņēmumā, līdz kuram mēs šobrīd taisām ceļu, daļu jau esam uztaisījuši. Tie ir 70-80 darbinieki. Tas pats šūšanas uzņēmums „Nemo”, kur nodarbināti pāri par 200 strādājošie. Arī „Krāslavas avots”, kas kāpinājis ražošanu 10 reizes. Ir parādījies jauns nopietns Latvijas-Zviedrijas uzņēmums, ar kuru ilgi vedām pārrunas - uzņēmums „Latgran”, kas ražo granulas. Tas ir nopietni pacēlis latiņu, un viņš atrodas pie Krāslavas dzelzceļa stacijas. Blakus tam moderna taras līnija. Mēs Krāslavā ēdam savu maizi, savas tortes un cepumus. Nodrošināti mēs esam, arī alus mums savs ir, sava maize un savs piens,” saka mērs.
Izstāšanās no Pašvaldību savienības raisa interesi par Krāslavas novadu
Notiekošais visā valstī kā nospiedums, kas atbilstoši katra reģiona īpatnībām, atstāj pēdas uz dzīvi pašvaldībās. Protestējot pret nepietiekamo izpratni par dzīvi attālos un mazos novados, pērn Krāslavas novads valstī sacēla ažiotāžu, izstājoties no Pašvaldību savienības. Dzīve novadā turpinās - atbildot, kā šis solis ietekmējis novadu, šodien saka Gunārs Upenieks.
„Tas varbūt drusku pie humora, bet tūrisms pie mums uzelpoja. Visi gribēja redzēt, un daudz brauca arī pašvaldības skatīties, kā mēs te varam iztikt bez Pašvaldību savienības. Ja agrāk staigājām īstas ādas kurtkā, tad tagad noteikti nēsājam pufaikas vai vēl ko sliktāku, uzskatīja daudzi,” saka Upenieks.
Krāslavieši ar situāciju pašvaldībā apmierināti
Uz pozitīvajām pārmaiņām pilsētā norāda arī Latvijas Radio sastaptie krāslavieši. „Pilsētā viss uzlabojies uz visiem 100%, tas ir acīmredzami. Šobrīd ar visu esam pilnībā apmierināti," saka Ženija.
Arī Guntars, taujāts par apmierinātību ar dzīvi novadā, saka, ka Krāslava ir izdarījusi daudz: „Sakārtots centrs, gājēju celiņi, tad ir lielā tranzītiela sakārtota, kas bija ļoti bēdīgā stāvoklī, ir skolas nosiltinātas, re, kur pretī var redzēt. Viss notiek te pilsētā, viss attīstās.”
„Viss te ir sakopts, ēkas, tie paši objekti, mūsu grāfu Plāteru pils, kas gandrīz jau bija sabrukusi,” norāda Ivars Geiba.
Guntars Krāslavā ir iebraucējs, pēc amata būvnieks, savukārt Ivars Geiba, par kuru daudz arī Latvijas Radio stāstīts kā par ārstniecisko zālīšu audzētāju, taujāts par situāciju Krāslavā un gaidāmajām vēlēšanām, arī izpaužas pozitīvi.
„Lepnums un gandarījums ir par to, kad draugi, atbraucot saka - vai cik jauka Krāslava, neesam tikai pāris gadus bijuši, bet kā te viss ir izmanījies un kā atkal gribas atbraukt. Tagad te sakārtots nostūris, ka pašiem te patīkamāk dzīvot. Un, ja man prasītu, vai vajadzīgas mums te vēlēšanas, tad es teiktu, ka varētu vēl pagaidīt un nevēlēt un nemaz nemusināt tautu. Pagaidām te viss notiek, kā vajag,” saka Geiba.
Pārmaiņu, visticamāk, nebūs
Krāslava šobrīd ir interesanta tūristiem, pieņemot pasūtījumu no ārvalstīm uz savu zirgu sētu „Klajumi”, saka saimniece, krāslaviete Ilze Stabulniece, prognozējot, ka, visdrīzāk, gaidāmās pašvaldību vēlēšanas pārmaiņas pilsētā nenesīs un, visticamāk, arī mēra krēsls nesašķobīsies. Tomēr šajās vēlēšanās lielāka konkurence varētu būt kopumā uz deputātu krēsliem, jo atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, pēc kurām iedzīvotāju skaits novadā sarucis zem 20 tūkstošiem, ar jūniju novadā būs par diviem deputātiem mazāk - attiecīgi 17 vietā to būs 15.
