Dagda ir mazpilsēta Latgalē, aptuveni 20 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 267 kilometri ir līdz Rīgai, 36 – līdz novada centram Krāslavā. Latgales lielākās pilsētas Rēzekne un Daugavpils ir attiecīgi 60 un 77 kilometrus tālu no Dagdas.
Ja vēl astoņdesmitajos gados Dagdā dzīvoja virs 3000 iedzīvotāju, tad šobrīd te mīt 1800 cilvēku. Pārsvarā – vidēja vecuma un seniori.
Ar ko būtu jārēķinās ģimenei ar skolas un pirmsskolas vecuma bērniem, ja tā vēlētos pārcelties uz dzīvi Dagdā?
"Es domāju, ja cilvēks grib pārcelties uz Dagdu, problēmu nebūs. Ja viņi saka, ka viņiem kaut kā trūkst, mēs mēģināsim palīdzēt," viesmīlīgs ir Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības vadītājs Edgars Tjarve. "Mums ir pašvaldības dzīvokļi. Rindas kārtībā iedodam, kam ir vajadzīgs. Bet var arī no privātajiem nopirkt vai nomāt."
Rindas uz bērnudārzu nav
Sludinājumu portālos mājvietu izvēle ir diezgan liela. Dzīvokļi Dagdā maksā no 7000 eiro, mājas – ap 30 000 eiro. Cenas salīdzinoši pieejamas uz kopējā Latvijas mājokļu tirgus fona. Arī bērnus iekārtot izglītības iestādēs var bez problēmām, uzsvēra Dagdas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Saulīte" vadītāja Ieva Baldiņa. Viņa norādīja, ka gadījumi, kad uz Dagdu pārceļas jaunas ģimenes ar bērniem, ir, tomēr rindu uz bērnudārzu šobrīd nav.
Šobrīd Dagdas bērnudārzu apmeklē 120 bērni no pilsētas un tuvējās apkārtnes. Attālākie ar autobusu ik rītu un vakaru tiek vesti pat no 18 kilometru attālās Aulejas.
Kā lielākos plusus mazpilsētas dārziņam vadītāja minēja ciešo saikni ar dabu – bērni bieži dodas pārgājienos un apmeklē vietējās zemnieku saimniecības, redzot, kā aug āboli vai kartupeļi un no kurienes veikalā nonāk piens.
Liels finansiāls atspaids vecākiem esot tas, ka interešu izglītību bērndārzniekiem pilnībā apmaksā pašvaldība.
"Mēs piedāvājam dažādas – sešas interešu izglītības. Saistībā ar deju soļiem, sporta aktivitātes, tad mums ir par drošību Džimbas nodarbības, angļu valoda, un tad pašiem mazākajiem, lai attīstītu valodiņu, ir skaņu attīstība," pastāstīja Baldiņa.
Skola kā latviskuma centrs
Dagdas vidusskolā Latvijas Radio sagaidīja direktore Vija Gekiša. Skolas ēka ir liela – divi korpusi, katrs ar četriem stāviem, un vēl atsevišķa sporta zāle. Šādi projekti savulaik būvēti uz tūkstoš skolēniem. Šobrīd te mācās 323, tostarp vidusskolas posmā – 63. Pēc šī brīža noteikumiem – lai saglabātu vidusskolas statusu, jābūt vismaz 60 vidusskolēniem.
"Pagaidām varam uzturēt vidusskolas statusu. Jo par to ļoti daudz tiek runāts. Arī mūsu skola bažījas par savu likteni turpmāk. Un tādu optimistisku prognozi es neredzu. Kādreiz skolā bija ļoti daudz skolēnu. Sakarā ar to situāciju, ka notika pašvaldību apvienošanās, cilvēki zaudēja darbu un devās projām. Ja mēs domājam par to, ka vidusskolas nebūs, tad arī tie daži, kas paliek šeit, viņi nepaliks, jo šeit nebūs, kur atgriezties, un nebūs arī vajadzības. Nebūs tāda dzimtā vieta, kurā tiešām gribētos atgriezties," pauda Gekiša.
"Man šķiet, ka tās sajūtas par dzimteni rodas tieši jaunībā. Kad ir ļoti daudz draugu. Tādas jaukās atmiņas, un tad arī piesaista tā vieta, kur tu esi dzimis, kur mācījies."
Direktore Gekiša pastāstīja, ka lielākā daļa absolventu dodas uz Rīgu, iegūst augstāko izglītību un tur arī paliek. Direktore nepiekrita, ka lauku skolas nespēj sniegt labu izglītības kvalitāti. To apliecina gan centralizēto eksāmenu rezultāti, gan tas, ka daudzi veiksmīgi turpina mācības Rīgas universitātēs, vairāki saņem Vītolu fonda stipendiju.
"Turklāt esam pierobežā. Ļoti svarīgi, ka te ir skola. Jo tad arī tie skolēni dodas uz militāro dienestu. Zinot, kas notiek, jo robeža ir tepat. Mēs ne tikai no masu medijiem, bet mēs reāli redzam, kas notiek tepat blakus uz Baltkrievijas robežas. Pagājušajā gadā četri skolēni iestājās robežsardzes koledžā, viens Aizsardzības akadēmijā, divi Policijas koledžā. Šī joma ir labs devums, ņemot vērā, ka valstī pietrūkst šo speciālistu," norādīja Gekiša, uzsverot, ka
skola ir arī latviskuma centrs vietā, kur teju 40% iedzīvotāju ir cittautieši.
Pulciņu iespējas ierobežotas, bet ir
Līdzīgi kā bērnudārzā, arī skolā jūtams pašvaldības atbalsts. Skolēni par pusdienām maksā tikai vienu eiro, bet 2,5 eiro vēl piemaksā pašvaldība, nosedzot pavāru darbu. Lai gan Dagdas vidusskola ir neliela, te pieejams plašs atbalsta personāls – sociālais pedagogs, psihologs, medicīnas māsa. Ir arī mazpulki, jaunsargi, vairāki ansambļi, kori, deju kolektīvi, bibliotēka.
"Piemēram, Rīgas vai lielo pilsētu vecākiem vajag domāt, kā pirmklasnieku vest uz turieni vai uz citurieni. Mums viss ir uz vietas. Beidz viņi [macīties], skolotājs pēc pagarinātās [dienas grupas] atnāk viņiem pakaļ. Aizved uz treniņu, viņi trenējas. Vai tepat blakus ir mākslas un mūzikas skolas. Tad pulciņi – dejošana, dziedāšana, viss ir uz vietas.
Mums bērnu nav tik daudz. Līdz ar to ne katram, bet gandrīz katram mēs kaut ko arī piedāvājam, un viņš attīstās kā personība."
Dagdā darbojas Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolas Dagdas nodaļa, kurā 32 audzēkņi apgūst klavierspēli un akordeona spēli, bet 52 bērni mācās vizuāli plastisko mākslu. Savukārt Krāslavas novada Sporta skolas Dagdas nodaļā turpat vidusskolas sporta zālē ir iespēja trenēties volejbolā, basketbolā un vieglatlētikā. Vienīgi jārēķinās, ka plašas izvēles iespējas nav, – kādu sporta veidu treneri un mūzikas instrumentu pedagogi ir pieejami, to arī var mācīties.
Ja bērns grib spēlēt vijoli, ģitāru vai flautu, būs jābrauc uz Krāslavu, ja grib spēlēt futbolu, arī jābrauc uz Krāslavu, bet topošajiem hokejistiem jāmēro ceļš uz Rēzekni vai Daugavpili.
Ar pieaugušo sportu ir vēl sarežģītāk. Protams, rokas stiepiena attālumā pieejams viss, kas ir dabā, – skriešana, nūjošana, riteņbraukšana vai peldēšana ezerā, taču amatieru komandu sports vai aerobikas nodarbības būs jāorganizē pašam.
Svinēt brauc uz lielākām pilsētām
Tikmēr Dagdā satiktā Samanta norādīja, ka mazpilsētā nav vietas, kur paēst.
"Nekur pie mums nevar paēst, nekur nevar pārgulēt. Tikai veikali un viss. (..) Ir tā, ka veras, tad aizveras ciet. Cilvēku ir maz. Es pati labāk mājās aiziešu, padzeršu kafiju, nevis iešu kaut kur. Dagda maziņa."
Ja gribas pasēdēt vai ko nosvinēt restorānā, cilvēki brauc uz tuvējām lielākajām pilsētām. Arī uz koncertiem un izrādēm brauc uz "Goru" Rēzeknē vai Daugavpils teātri, lai gan pietiekami plašs ir arī kultūras dzīves piedāvājums uz vietas Dagdā. Barikāžu atceres pasākums, absolventu tikšanās vakars, diskotēkas, zemledus makšķerēšanas festivāls – tas viss drīzumā gaidāms Dagdā.
Darba iespējas jeb neiespēja atrast darbu
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču sarakstā šobrīd ir tieši viena vakance Dagdā. Vairākos citos darba sludinājumu portālos – neviena.
Viena no lielākajām darba vietām Dagdā ir vidusskola, kur strādā 73 darbinieki. 38 cilvēku darba kolektīvs ir bērnudārzā. Lielākais privātais darba devējs ir SIA "Fravia". Uzņēmums ražo un uzstāda koka terases kempingiem visā Eiropā. Dagdas ražotnē strādā ap 100 cilvēku. SIA "Fravia" administratīvā direktore Valērija Čerņika norādīja – lai gan sākumā viņiem esot teikts, ka būs grūti atrast darbiniekus, laiks ir pierādījis pretējo. Pārsvarā te strādā Dagdas un tuvējās apkārtnes cilvēki, daži brauc no Krāslavas.
Runājot par lielākajiem izaicinājumiem, Čerņika minēja nevis cilvēkresursus, bet gan lielus sākotnējos ieguldījumus teritorijas un pamesto ēku renovācijā, lai tās pielāgotu ražošanai, kā arī loģistikas sakārtošanu.
Bet lielākie plusi – vietējās pašvaldības atbalsts, kā arī ļoti strādīgi cilvēki reģionā.
Bezdarba līmenis Dagdā ir aptuveni 12%. No šī gada sākuma slēgta NVA Dagdas filiāle, līdz ar to, lai atzīmētos bezdarbniekos, jādodas uz Krāslavu. Tas iedzīvotājos radījis satraukumu, jo sabiedriskā transporta atiešanas laiki šādai braukāšanai neesot piemēroti.
Risinājumu meklē arī pašvaldība, apstiprināja Tjarve: "Mēs mēģinājām pierunāt un lūdzām atstāt to filiāli Labklājības ministrijai, bet mēs neesam sadzirdēti. Šobrīd notiek pārrunas, trīs vai četri varianti, ko mēs piedāvājam.
Pagaidām apstājāmies pie tā, ka līdz februārim jābrauc uz Krāslavu, bet pamēģināsim to atrisināt tā, ka divas dienas nedēļā te varētu strādāt NVA darbinieks."
Vietējie uzskata, ka vislabāk esot tiem, kuri var strādāt attālināti. Bet, tā kā tāda iespēja ir vien nelielai daļai, citi ik dienu mēro lielāku vai mazāku attālumu, lai nokļūtu darbā. Galvenie ceļi esot atjaunoti un labi izbraucami. Maršrutā Dagda–Krāslava sabiedriskais transports kursē pat 11 reizes dienā. Cits stāsts ir tad, ja vajag nokļūt galvaspilsētā, jo sabiedriskais autobuss uz Rīgu no Dagdas kursē tieši vienu reizi dienā. Ceļa ilgums – vairāk nekā četras stundas.
Valsts, pašvaldības un privāto pakalpojumu pieejamība
Dagdā ir vairāki bankomāti, taču pašu banku Dagdā nav. To nav arī Krāslavā, līdz ar to cilvēkiem jābrauc uz Rēzekni vai Daugavpili.
Iedzīvotāji lielāko daļu maksājumu veic pastā, citiem rēķinus elektroniski apmaksāt palīdz radi.
Pie pasta Dagdā Latvijas Radio satika Ināru, kura īpaši neizjūt pakalpojumu sniedzēju trūkumu: "Par zemi es tieši varētu domē samaksāt. Tur, kur ir klientu apkalpošanas centrs. Tur visu es varu samaksāt. Pasts strādā tā, kā vajag, tur es varētu aiziet, droši samaksāt naudiņu. Man nekādu grūtību nav. (..) Internetā es nemaksāju. Kad vajag uz "SEB banku", tad gan vajag. Kad vajadzēja pasi samainīt, tad vajadzēja braukt."
Dagdā nevar arī mašīnai iziet tehnisko apskati, toties mazpilsētā ir vairāki auto rezerves daļu veikali un autoservisi. Piektdienas priekšpusdienā gan visi trīs no tiem, ko apmeklēja Latvijas Radio, bija aizvērti.
Klientu apkalpošanas centrs cieņā
5000 reižu – tik bieži pagājušajā gadā dažādus pakalpojumus iedzīvotājiem sniedza Krāslavas novada Dagdas pilsētas Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs.
Tas Dagdā darbojas kopš 2013. gada, kad bija viens no pirmajiem Latvijā.
Klientu apkalpošanas speciāliste Ruta Pudnika pastāstīja par biežākajiem izmantotajiem pakalpojumiem: "Valsts ieņēmumu dienesta atskaites, pašnodarbinātie nāk, izmaiņas algas nodokļu grāmatiņā, apgādājamo jautājumi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumi. Uz arhīvu sūtām." Arī iekasē pašvaldības nodevas, kopē dokumentus, pat palīdz izveidot e-pasta adresi vai izdrukāt elektrības rēķinus.
Klientu apkalpošanas speciālistes Ruta Pudnika un Ināra Stikute norādīja, ka klienti brauc no plašas apkārtnes – Indras, Robežniekiem, Skaistas un pat Krāslavas.
Apmaksāt rēķinus, izdrukāt biļetes un saņemt citus pamata pakalpojumus var arī Dagdas bibliotēkā. Te ir gandrīz 700 aktīvu lietotāju, uzskaitījusi vadītāja Daina Jakovele:
"Vakar mūsu nodaļā izsniegtas 98 vienības, tas ir bez lasītavas. 3. stāvā pāri 50. Tas ir diezgan. Un ir, kas nāk ar lielo "Maximas" maisu, cik viņam tur grāmatu daudz – pāri par 20."
Ārsti brauc no citām pilsētām
Veselības aprūpes pakalpojumus Dagdā nodrošina veselības un sociālo pakalpojumu centrs "Dagda". Tā paspārnē darbojas veco ļaužu pansionāts ar 75 gultasvietām, kas visas ir aizņemtas, kā arī poliklīnika, dienas stacionārs, laboratorija, fizikālās terapijas kabinets, fizioterapeits, pieejama ultrasonogrāfija un rentgens. Šeit pacientus pieņem arī ķirurgs, ginekologs un otolaringologs. Kā pastāstīja iestādes vadītāja Skaidrīte Kupše, daļa speciālistu brauc no citām pilsētām:
"Psihiatre pie mums atbrauc no Rēzeknes divas reizes mēnesī. Arodārste atbrauc no Preiļiem vienu reizi mēnesī. Narkologs – no Daugavpils vienu reizi mēnesī. Bet mums ir pietiekoši ar to, jo mēs esam mazi, mums ar to pietiekoši."
Pilsētā ir zobārstniecības privātprakse, bet poliklīnikā sava zobārsta kopš iepriekšējā došanās pensijā vairs nav.
"Sludinājums mums visu laiku bija, pašlaik vairs nav sludinājuma, bet visu laiku meklējām, meklējām, nu nav. Es nezinu, kāpēc nevēlas jaunatne nākt pie mums. Mēs ļoti stipri gribētu, kaut vai vienu reizi mēnesī, lai pie mums atbrauktu dermatologs. To mēs ļoti, ļoti gribētu," sacīja Kupše.
Dagdā strādā pieci ģimenes ārsti. Katram no viņiem ir vairāk nekā 1000 pacientu. Ģimenes ārsts Sergejs Antonovs sasirgušos pieņem katru dienu.
Dagda – pietiekami laba izvēle dzīvesvietai
Lielākā daļa ikdienā nepieciešamo pakalpojumu Dagdā ir pieejami valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā vai internetā. Ja ir iespēja strādāt attālināti vai uzsākt savu uzņēmējdarbību un nav problēmu vajadzības gadījumā arī aizbraukt uz Krāslavu, Rēzekni vai visu dienu pavadīt ceļā, lai izbraukātu Rīgu, tad Dagda ir pietiekami laba izvēle dzīvesvietai. Skaista daba, droša vide un atvērti cilvēki. Atrast darbu šajā mazpilsētā gan brīžiem esot grūtāk nekā adatu siena kaudzē. Kā vietējie smej – labs darbs Dagdā uz ielas nemētājas.
