Reģionālo ceļu Duči–Limbaži visā garumā klāj asfalta segums

Pirmdien, 20. septembrī, svinīgi atklāts pārbūvētais reģionālā autoceļa Duči–Limbaži (P53) posms no Naužu dzirnavām līdz Limbažiem (18,35.-25,92. km). Šis ceļa posms ilgus gadus bija ar grants segumu, bet tagad autoceļu Duči-Limbaži visā garumā klāj asfalta segums un autobraucējiem maršruts ir kļuvis daudz komfortablāks, informēja valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Kopš dzelzceļa līnijas Skulte–Limbaži slēgšanas pirms aptuveni 20 gadiem šī autoceļa nozīme pārvadājumos bija būtiski pieaugusi, tas arī ir īsākais maršruts no Limbažiem līdz Rīgai. Ceļa posms no Naužu dzirnavām līdz Limbažiem atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, tāpēc ceļa pārbūves procesā tika veikti dažādi pasākumi, lai mazinātu būvdarbu ietekmi uz dabas vērtībām.

7,5 km garajā posmā veikta ceļa konstrukcijas pilnā pārbūve, izbūvējot salturīgo slāni, nesaistītu minerālmateriālu seguma pamatu un divās kārtās ieklājot asfaltbetonu. Pārbūvētā seguma nestspēja atbilst satiksmes intensitātes perspektīvai tuvāko 20 gadu periodā, ņemot vērā prognozējamo kravas transporta un lauksaimniecības tehnikas pārvietošanos, skaidroja LVC.

"Šogad ceļu būvdarbi notiek vairāk nekā 100 ceļu posmos, bet šis ceļa posms līdz Limbažiem ir unikāls un bija tiešām ļoti un ilgi gaidīts.

Limbažu ceļš un šis pēdējais posms ir viens no diviem, kas palika nesakārtoti vēl no lielās dzelzceļa līniju slēgšanas, otrs ir Lielo Kangarkalnu ceļš, pie kura patlaban arī notiek darbs,"

šodien svinīgajā pasākumā teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija). "Bija jāpaiet 20 gadiem, kas ir viena cilvēka nopietns izaugsmes laiks, lai sen dotie solījumi piepildītos. Tagad Limbažu un apkārtnes iedzīvotāji jau izbauda labas ceļa infrastruktūras pozitīvās puses," teica ministrs.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajā laikā plānots uzsākt realizēt reģionālo autoceļu remontdarbu programmu, ko izstrādā LVC un Satiksmes ministrija.

Posmā pārbūvētas sešas pieturvietu platformas, izbūvētas sešas jaunas caurtekas un aizsargbarjeras 7,6 km kopgarumā. Lai uzlabotu satiksmes drošību un braucēju komfortu, autoceļa P53 trase iztaisnota 18., 21., 22. un 25. kilometrā, vienlaikus pēc iespējas saglabājot ceļa Ziemeļvidzemei raksturīgo lauku ainavu ar līkumotiem ceļiem.

"(..) Tuvākajos sešos gados mēs konsekventi, atbilstoši kritērijiem un prasībām remontēsim reģionālos autoceļus. Tas notiks paralēli galveno autoceļu attīstības programmai.

Protams, mums būs vēlmes jāsalāgo ar iespējām, proti, finansējumu, kas būs pieejams, tomēr darīsim secīgi un atbilstoši kritērijiem, sākot ar tiem posmiem, kuriem ir visaugstākā prioritāte mobilitātei un ekonomikas attīstībai,” sacīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Visā būvdarbu posmā saglabāti ainaviski nozīmīgie koki, kā arī bērzu un balto vītolu aleja posmā no krustojuma ar  V129 līdz Limbažiem. Saudzējot alejas koku sakņu sistēmu, blakus tiem nav veidoti sāngrāvji ūdens atvadei, bet izbūvēta slēgtā ūdens novades sistēma. Lai nodrošinātu gaisa piekļuvi koka sakņu sistēmai, ap alejas kokiem iebūvētas perforētas caurules gaisa apmaiņai. Šīs sistēmas izmaksas bija aptuveni 18 000 eiro (bez PVN). Tāpat projektēšanas procesā saņemts ornitologu atzinums, atbilstoši tam tika arī atjaunotas četras stārķu ligzdas, kas atradās būvdarbu zonā. Ārpus ligzdošanas laika tās tika atjaunotas ligzdošanas vietās.

Darbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 5 430 210 (ar PVN), kas finasēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Pirms būvdarbu uzsākšanas no autoceļa nodalījuma joslas būvdarbu zonā pie Erlavas tika konstatēti divi Eiropas Savienībā aizsargājamo zālāju biotopi (“Mēreni mitras pļavas” un “Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs”). Pirms būvdarbiem bioloģiski vērtīgais zālājs tika izņemts un aizvests pārstādīšanai atbilstošā vietā Apes novada Virešu pagastā.

"Dabiskie zālāji Latvijā kļuvuši reti sastopami, un to platības samazinās. Izzūdot piemērotām dzīvotnēm, samazinās arī dabiskos zālājos mītošo augu un kukaiņu izdzīvošanas izredzes. Lai arī ceļmalas neaizstāj dabisko pļavu dzīvotnes, tās palīdz pļavu sugām saglabāties kaut nelielās platībās un izplatīties tālāk. Tāpēc ceļa nodalījuma joslas, kas saglabātas pēc iespējas dabiskas, kļūst arvien nozīmīgākas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, īpaši intensīvas lauksaimniecības apvidos," pauda Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

"Šī ceļa rekonstrukcijas laikā veiktā dabiskās pļavas biotopa velēnas pārstādīšana bija pirmā reize Latvijā, kad dabas ekspertu, privāto īpašnieku un valsts institūciju sadarbībā tika izmantota šāda pļavas vērtību saglabāšanas metode," akcentēja Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš. "Dabiskās pļavas ir unikālas ekosistēmas, kas veidojas daudzu gadu desmitu laikā, un diemžēl to Latvijā palicis pavisam maz – tikai 0,7% no visas teritorijas. Tāpēc Limbažu velēnas pārstādīšana ir ieguldījums dabisko zālāju saglabāšanā, kas devis arī praktisko pieredzi un materiālu zinātniskai izpētei, kā arī ir lielisks sadarbības piemērs."

Pēc svinīgās ceļa posma atklāšanas un lentes griešanas pasākuma dalībnieki arī iesēja ceļmalā Dabas pārvaldes sarūpētās dabīgās pļavas augu sēklas. Iesētas kopumā 15 sugu sēklas, tai skaitā parastais vizulis, īstā madara, parastā smaržzāle, klinšu noraga, gaiļbiksīte, vidējā ceļteka, parastā bitene un citas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt