Tas, ka PSRS laikā politiskos disidentus bieži vien pasludināja par psihiski slimajiem, jau sen nav bijis noslēpums. Tā brīža varas iestāžu pielietotās apklusināšanas metodes ir plaši aprakstītas dažādās grāmatās un izdevumos.
Tomēr likums par psihiatriskajās klīnikās nepamatoti ievietoto personu reabilitāciju ir tapis tikai tagad, vairāk kā 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas. Saeimas deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) ir piedalījusies šī likuma izstrādē, un viņa neslēpj, ka tas izdarīts novēloti.
„Šis likums ir pārāk ilgi nokavēts, jo arī citās agrāk PSRS iekļautās valstīs šie cilvēki jau ir agrāk reabilitēti,” atzīst Kārkliņa.
Saskaņā ar likumu katrs gadījums tiks izvērtēts atsevišķi. Kā norāda Kārkliņa, Latvijā šādu gadījumu ir vairāki desmiti.
Personām, kas vēlas tiks reabilitētas, būs jāvēršas prokuratūrā pēc savas dzīves vietas. Prokuratūra organizēs jau esošo dokumentu apkopošanu un analīzi. Dokumentu izvērtēšanā piedalīsies arī psihiatri no Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra. Tieši šis aspekts izraisīja diskusijas, jo šajā centrā joprojām strādā ārsti, kuri savulaik atzina cilvēkus par garīgi nepieskaitāmiem.
„Ir jāņem vērā viena vienkārša lieta, ka cilvēki, kas strādāja attiecīgajos apstākļos, kaut kādā veidā bija pārliecināti par savu taisnību. Mēs nevaram viņus absolūti nosodīt un teikt, ka viņi ir neprofesionāli. Tas, ka viņi netiek iekļauti šajās komisijās, nenozīmētu viņu neprofesionālitāti. Tas nozīmētu to, ka viņiem vienkārši nebūtu jāapstrīd pašiem savu lēmumu, kas varētu būt diskutabls jautājums,” skaidro Latvijas Cilvēktiesību centra eksperte Ilvija Pūce, kura arī piedalījās likuma izstrādē.
Savukārt Rasma Kārkliņa piebilst, ka prokuratūras izveidotajā komisijā būs ne tikai ārsti un prokurori. Un, pēc viņas domām svarīgākais ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu.
Cilvēktiesību centra pārstāve kopumā ir apmierināta ar šī likuma galīgo redakciju. Tomēr viņa uzsver, ka problēmas varētu radīt pants, kas nosaka, ka reabilitēšana pati par sevi negarantēs politiski represētās personas statusa piešķiršanu.
Tāpat neskaidri ir pieminēta arī cita cilvēku grupa, kas savulaik psihiatriskajās klīnikās tika ievietota savas seksuālās orientācijas dēļ, proti homoseksuāļi, saka Ilvija Pūce.
Pūce
Būtiski, ka Krievijā psihiatriskajās klīnikās nepamatoti ievietotās personas tika reabilitētas jau 90. gados.
