Ralfs Eilands: Latvija ir rasistiska valsts

Latvijas sabiedrības uzskati ir ļoti rasistiski, tā Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībniecei Aminatai Savadogo masu medijos pārmesto nelatviskumu un eksotisko izskatu Latvijas Televīzijas raidījumā "Diskusija. 100g kultūras" komentē mūziķis un viens no dziesmu konkursa žūrijas locekļiem Ralfs Eilands.

Latvija ir ļoti rasistiska valsts. Sabiedrībai nepatīk arī geji, daudziem vēl no padomju laikiem saglabājies uzskats, ka tādi nemaz neeksistē, savukārt melnais vispār ir vergs, pie kura nedrīkst iet un runāt. Tas viss ir jādzen ārā, izglītojot tautu un liekot to saprast,” teic Eilands.

Latvijā dzimusī un augusī dziedātāja Aminata Savadogo lepojas ar savu ādas krāsu un līdz dziesmu konkursam nebija saskārusies ar viņas virzienā mērķētiem rasistiskiem komentāriem, tādēļ par to jutusies ļoti satraukta, klāsta Latvijas delegācijas vadītāja Eirovīzijas dziesmu konkursā Zita Kaminska.

Antropologs Klāvs Sedlenieks interneta portālu komentētāju rīcību skaidro ar nedrošību par savu dzīves situāciju un latviešiem piemītošo nepamatoto pārākuma sajūtu, kā arī ar nespēju paskatīties uz sevi pietiekoši plašā kontekstā.

Savukārt, vērtējot portāla Kasjauns.lv un  avīzes “Bizness un Baltija” žurnālistu darbu, kas pretēji Latvijas Televīzijas aicinājumam konkursa kontekstā neveicināt naidu starp dažādām sabiedrības grupām, publicējuši rasismu veicinošus rakstus. Eksperti ir neizpratnē par profesionalitātes trūkumu.

Gan Eirovīzijas fanu kluba dibinātājs un žurnālists Miroslavs Kodis, gan sociālo mediju un interneta vides pazinējs Jānis Palkavnieks apgalvo, ka šādi raksti tiek pieļauti ar mērķi piesaistīt lasītāju auditoriju un gūt peļņu, taču ir pilnīgi nepieņemami no ētikas viedokļa.

Runājot par Eirovīzijas konkursa izmantošanu sociālo tēmu aktualizēšanai, eksperti lielākoties ir vienisprātis, ka tas nevar kļūt par pašmērķi, taču, ja izdodas labu mūziku sasaistīt ar sabiedriski svarīgu tēmu, tas ir slavējami, turklāt Eirovīzijas dziesmu konkursam patiešām piemīt tendence veicināt toleranci sabiedrībā.

Tāpat Zita Kaminska stāsta, ka attieksme pret Eirovīzijas dalībniekiem no Krievijas jau vairākus gadus ir neviennozīmīga, savukārt šī gada otrās vietas ieguvēja Poļina Gagarina bija izteikts piemērs tam, kā cilvēku personīgās emocijas cīnījās ar prātu, jo pēc dziesmas izskanēšanas emocijas skatītāju zālē bija pozitīvas, taču brīdī, kas balsojuma rezultāti liecināja, ka Krievijas pārstāve varētu kļūt par konkursa uzvarētāju, skatītāju vidū sākās neizpratnes pilni saucieni. Paši mūziķi gan centušies nodalīt dziedātāju no viņas pārstāvētās valsts īstenotās politikas.

Sajaucot šīs divas lietas, instrumentalizējam mākslu, tā mēs pasakām, ka produkts nav svarīgs, svarīga ir tikai izceslmes valsts,” savu viedokli pauž domnīcas “PROVIDUS” vēsturniece, politikas analītiķe un integrācijas jautājumu eksperte Marija Golubeva.

Golubeva gan piebilst, ka ir saprotama arī skatītāju reakcija - gan tādēļ, ka izpildītā dziesma, viņasprāt, nav bijusi tik izcila, gan tādēļ, ka šobrīd būtu neiedomājami doties uz nākamo Eirovīzijas konkursu, ja tas notiktu Krievijā. Golubeva uzskata, ka šajā situācijā ir svarīgi nevis izolēt Krievijas sabiedrību, bet gan tieši pārliecināt to izdarīt spiedienu uz savu valdību.

Bet tas, ka Krievijas pārstāves dziesma bija orientēta uz miera vēstījumu, liecina, ka normativitāte no starptautiskās puses ir pietiekami stipra, lai to nevarētu neievērot, teic Gulobeva.

Savukārt Palkavnieks ir pretējās domās, paužot, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss ir cieši saistīts ar politiku, jo tajā piedalās valstis un dziedātāji tās pārstāv.

Kā vēstīts, Eirovīzijas dziesmu konkursā šogad uzvarēja Zviedrijas pārstāvis. Otrajā vietā palika Krievija, bet trešajā - Itālija. Latviju konkursā Vīnē pārstāvēja Aminata ar dziesmu "Love Injected", ierindojoties augstajā 6. vietā.

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti