Kaut arī Salacgrīvā joprojām nav skaidrs precīzs dzelzceļa trases novietojums, cilvēkus jau uztrauc tas, kā saņemt kompensācijas par īpašumiem, tajos ieguldītajiem līdzekļiem, apturētu saimniecisko darbību un pat pārcelšanos uz citu dzīvesvietu.
Lienes Strazdes vīrs un viņa brālis pirms četriem no mātes gadiem mantojis lauku īpašumu. Pēc aptuveni pieciem gadiem Lienes ģimene bija ieplānojusi uz to pārcelties, šobrīd dzīvo Rīgā. Bažas par nākotnes plāniem raisa „Rail Baltica” dzelzceļa līnijas būvniecība: viens no variantiem paredz, ka vilciena sliedes būs sešu metru attālumā no mājas, kas, kā Liene teic, paliek uz stūrīša starp dzelzceļa līniju un mežu, un pārējā zeme - otrpus sliedēm.
“Mēs esam skatījušies īpašumus, kas apmēram atbilst mūsu īpašumam un kur mēs varētu dzīvot, un tā īpašuma vērtība ir apmēram 30 000. Es neticu, ka mums piedāvās šādu summu,” skeptiska ir rīdziniece Liene Strazda.
Tieši par to, kā saņemt kompensāciju par atsavināto īpašumu, cilvēkiem skaidro pieaicināta juriste. Salacgrīvieši kopā ar limbažniekiem un vēl citiem cilvēkiem, kurus skar “Rail Baltica” projekts, jau kopš vasaras vidus iestājas biedrībā. Viņi cer, ka, tiekoties visi kopā, labāk sapratīs, kā jārīkojas, un atzīst, ka ir bail tikt apkrāptiem. “Cilvēki netiek uzklausīti. Mūsu mērķis – lai cilvēki tiktu uzklausīti šī procesa ietvaros,” norāda biedrības “Latvijas zeme, daba, tauta” valdes priekšsēdētājs Dzintars.
Līdzīgs skatījums ir Oskaram – rīdziniekam, kurš mantojis īpašumu Salacgrīvā.
“Pēc sanāksmes ir skaidrāks, kas man būtu jādara no likumiskā viedokļa, bet nav ticības, ka viss notiks godīgi un taisnīgi, ka tiks piedāvāta tiešām taisnīga atlīdzība; bažas ir par to,” norāda Oskars Zirnis.
Cilvēki atzīst, ka īpašumu zemesgrāmatas daudziem nav līdz galam sakārtotas, laika gaitā būves, kas tapušas jau sen, paplašinātas, un daudz kas kadastrā reģistrēts nav.
Juriste skaidro - kam pieder meži, tiem jāpievērš uzmanību meža apsaimniekošanas projektiem, jo ar tiem būs iespējams apliecināt uz meža zemes augošo koku vērtību, bet kam ir lauksaimniecības zeme, jāparūpējas, lai tā ir apstrādāta, jo no tā būs atkarīgs kompensācijas apmērs. “Vēl diezgan daudz kas ir jādara, bet to gribētos darīt tad, kad ir sakārtots projekts, jo tas viss ir finanšu jautājums, gan nodot mājas, gan zemesgrāmatu sakārtot,” pauž Oskars Zirnis.
Cilvēkus mulsina arī tas, ka no īpašuma atsavināšanas procesā saņemtās kompensācijas valsts iekasēs iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Šobrīd Salacgrīvā gan daudzi vēl cer, ka īpašums paliks dzelzceļa līnijas neskarts un īstenots tiks salacgrīviešu izveidotais C5 maršruts, nevis B2-2, kas skartu vairāk lauku saimniecību.
Pēc otrdien Briselē notikušajām sarunām arī novada vadība pārliecināta, ka, ja nacionālā līmenī būs vēlēšanās izvairīties no jūrai salīdzinoši tuvo platību un lauku saimniecību šķērsošanas maršrutā B2-2, tad izpētīt „Natura2000” teritoriju Vitrupes ielejā un būvēt dzelzceļu pa C5 maršrutu, kas novirzīts tur, būtisku problēmu neesot.
Ziņots, ka Salacgrīvas novada atbalstītais “Rail Baltica” sliežu ceļš C-5 skar par 20 īpašumiem mazāk nekā ministriju un dabas uzraugu atbalstītā B2-2 trase, toties 60 metru platā joslā šķērso aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000”. Lai risinātu situāciju, pašvaldība piedāvā paplašināt dabas liegumu "Natura 2000" savā teritorijā apmaiņā pret vēlamo «Rail Baltic» maršrutu.
Tomēr Satiksmes ministrija arī pēc sarunām ar Salacgrīvas novadu un iedzīvotājiem nolēma izskatīšanai valdībā piedāvāt Salacgrīvai netīkamo variantu. Pēcāk Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta pārstāvji pārstāvji apstiprināja, ka primāri trases izbūvē jāskatās tādas teritorijas, kas nešķērso Vitrupes ieleju, tādējādi nepiekrītot Salacgrīvas domes un iedzīvotāju viedoklim.
“Rail Baltica” projekts paredz savienot visas trīs Baltijas valstis ar modernu Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju. Latvijas teritorijā dzelzceļa līnija būs 263 kilometru garumā.
