Diskusijas bija karstas, abas puses piesauca dažādus argumentus, piemēram to, ka dzelzceļš sašķels novadu uz pusēm un daudzi iedzīvotāji pat būšot spiesti atstāt savas dzīvesvietas. No otras puses izskanēja argumenti par iespējamo tiesāšanos ar Eiropas Savienību (ES), jo alternatīvais variants ietu cauri aizsargājamajai “Natura 2000” dabas teritorijai, ko pašlaik likumi nepieļauj. Vides ministrija arī nav gatava šos likumus mainīt un norādīja, ka to neievērošana var draudēt ar ES tiesvedību.
Salacgrīvas novada atbalstītais “Rail Baltica” sliežu ceļš skar par 20 īpašumiem mazāk nekā ministriju un dabas uzraugu atbalstītā B2-2 trase, toties 60 metru platā joslā šķērso aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000”.
Salacgrīvas pārstāvji trešdien uz tikšanos Vides ministrijā ieradās ar cerību pārliecināt mainīt pašreizējos normatīvos aktus tā, lai vilciena sliedes Salacgrīvas novadā tomēr drīkstētu iet pa viņu izvēlēto maršrutu. Novadam nav pieņemams, ka otra trases versija šķērso vairāk lauksaimniecības platību.
“Lauksaimniecības zeme ir vienīgā zeme šobrīd ārpus urbānās teritorijas, kur var būvēt privātmājas, kur var būvēt noliktavu teritorijas, kur var ražošanu attīstīt. Tā ir tā atšķirība ar meža teritoriju. Tā kā mēs šeit nerunājam par šī brīža lauksaimniecības teritoriju, mēs šeit runājam par nākotnes iespējām,” skaidroja Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
Lai atļautu vilciena trasei iet cauri aizsargātajai teritorijai, ne tikai jāveic papildu izpēte un jāmaina vairāki normatīvie akti, bet tie arī jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Tas prasītu vismaz pusotru gadu, bet laika nav, skaidroja Satiksmes ministrija un atzina, ka diskusijas beigušās un valdībai tiks piedāvāta otra versija.
SM valdībai var piedāvāt tikai vienu lēmumu
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" trešdien, 13.jūlijā atzina, ka vienīgie argumenti, kas liedz pieņemt salacgrīviešu izvēlēto alteratīvu, ir saistīti ar "Natura 2000" teritoriju. Viņš arī noraidīja argumentu, ka iedzīvotāji būtu bijuši maldināti.
“Mēs šodien dzirdējām daudz argumentu gan no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan no Vides pārraudzības valsts biroja, gan no citām institūcijām, ka šis C5 variants no likuma viedokļa nav akceptējams. Līdz ar to, manuprāt, nevarētu būt vairāk jautājumu, ka mēs uz valdību virzām nelikumīgu lēmumu,” uzsvēra Merirands.
Ministrijas pārstāvis Dins Merirands tikšanās laikā skaidroja: „Mums faktiski nav tādas iespējas – virzīt uz valdību divus lēmumus”.
“Mums ir jābūt skaidrībai, kurš ir galējais variants, kurš tad uz valdību arī tiks virzīts. Mēs neredzam, ka varētu uz valdību virzīt variantu, kas neatbilst likumam. Satiksmes ministrija virza „B 2-2” versiju, kas ir vienīgā no šīm te divām atlikušajām alternatīvām, kura likuma ietvaros ir pieļaujama,” klāstīja Merirands.
To gan daļēji apšauba sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājs Jānis Volberts. Viņš norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc uzreiz iedzīvotājiem nebija pateikts, ka viņu iecerētajam variantam nav cerību piepildīties. Tādā gadījumā nenotiktu šobrīd vērojamā diskusija. Vienlaikus Volberts pauda, ka nebūtu samērīgi šobrīd atlikt visu projektu uz diviem gadiem salacgrīviešu iebildumu dēļ. Sabiedrība būtu lielāka ieguvēja, ja šī dzelzceļa līnija sāktu strādāt pēc iespējas ātrāk.
Bet Vides pārvaldības valsts biroja speciāliste Iveta Jēgere trešdien notikušajā diskusijā ar „Rail Baltica”, Satiksmes ministrijas un Salacgrīvas pārstāvjiem uzsvēra, ka, ņemot vērā projekta īstenošanas grafiku, iespējas meklēt jaunus kompromisa variantus ir ļoti ierobežotas.
“Tieši pie tādiem dokumentiem, vērtējuma, atzinumiem un likumiem, kā ir šobrīd, „C 5” alternatīva ir strupceļš. Tātad – būtu jākāpjas atpakaļ un jāmeklē citi risinājumi, kas nav neiespējami, bet tas ir pašai Satiksmes ministrijai jāizsver, vai viņai tam ir laiks, vai viņa tam redz piedāvājumus un nesaskata riskus, ka iztērējamais laiks un nauda atkal nonāk strupceļā. Ja ir pieredzēts vērtēt vēl kādus jaunus risinājumus vai alternatīvas, tas ir jādabū iekšā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, kas sabiedrībā apspriests, un par to birojs izdod atzinumu. Tad tas ir jauns ietekmes novērtējums, ja ne visam posmam, tad, piemēram, Salacgrīvas daļai,” skaidroja Jēgere.
Salacgrīva par rīcību vēl lems
Savukārt Salacgrīvas novada vadītāja vietnieks Jānis Cīrulis solīja nepadoties Satiksmes ministrijas lēmumam. Jau nākamnedēļ darbu sāks "neatkarīgi vides eksperti", kuru argumentus pēc tam iesniegs Eiropas Savienības institūcijām, cerot, ka tās piekritīs Salacgrīvas domes nostājai.
Salacgrīvas novada mērs Dagnis Straubergs gan uzsvēra, ka salacgrīviešu mērķis, iebilstot pret šo „Rail Baltica” trases variantu, nav bijis kavēt projekta īstenošanu. Par to, kā rīkoties turpmāk, vēl tikšot lemts.
„Mēs paņemsim pauzīti. Pirmkārt, mēs esam pieņēmuši domes lēmumu, un es šeit tikai pārstāvu domi. Ir domes lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz iedzīvotāju konsultatīvās padomes lēmumu, iedzīvotāju vēstulēm un tā tālāk. Tādēļ mēz mazliet nopauzēsim. Bet mūsu mērķis galīgi nav apturēt šī projekta virzību,” uzsvēra novada vadītājs.
Salacgrīvas novada “Rail Baltica” posms bija pēdējais neskaidrais visā Latvijas projektā, tādēļ līdz ar šīsdienas lēmumu trase ir gatava virzīšanai uz vērtējumu valdībā. Tas varētu notikt augusta sākumā.
Jau ziņots, ka Salacgrīvas dome pauda neapmierinātību ar „Rail Baltica” projektu. Pašvaldībai bija bažas par to, ka var nākties īstenot nevis sabiedrības atbalstīto dzelzceļa līnijas novietojumu, bet gan vienu no variantiem, kas skar vairākus īpašumus un attīstāmās teritorijas.
Pašvaldība uzskata, ka ir apmānīta, jo tāds variants nemaz netika apspriests. Tāpēc jūlija sākumā Salacgrīvas novada dome vienojās uzstāt uz iedzīvotāju iepriekš atbalstīto trases variantu.
"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
