Profesors norādīja uz nesen veikto pētījumu, pie kura strādājuši studenti, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu no daudziem Latvijas novadiem.
Pētījumā secināts, ka Latvijas sabiedrība ir koncentrēta pati uz sevi – ģimeni, drošību un darbu. Attiecīgi arī, vērtējot, ko citu kultūru cilvēki varētu apdraudēt, respondenti pirmkārt skatījās uz savām vērtībām – ģimeni un drošību. “Bet diezgan tālā pozīcijā ir tādas vērtības kā nacionālā identitāte, reliģija. Jo jaunāki cilvēki, jo reliģija ir mazāk nozīmīga,” stāsta profesors.
“Es domāju – mēs esam pat vairāk atvērti [citām kultūrām], nekā paši esam domājuši,” vērtē Zemītis.
Turklāt lielākā daļa aptaujāto cilvēku piekrīt, ka identitāte ir atkarīga no mums pašiem, ne iebraucējiem.
Vairāk nekā puse uzrunāto cilvēku pilnībā vai daļēji piekrīt, ka citi kultūru pārstāvji varētu būt ģimenes locekļi. Tāpat pētījumā bija kāds provokatīvs jautājums – vai piekrīt tam, ja Dziesmu svētkos lielo karogu nestu citas kultūras pārstāvis. To atbalstīja 7% respondentu.
“Veidojas tāds paradokss – mēs esam gatavi citas kultūras pārstāvjus ielaist savā ģimenē. Bet, ja bērns piedzimst ar citādu ādas krāsu, tad mēs neļausim nest Dziesmu svētku karogu,” stāsta profesors. Tas liecina, ka Latvijā iedzīvotāji ļoti sargā savus simbolus.
